Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņi ir spiesti bēgt rases, tautības, reliģijas, politisko uzskatu vai piederības kādai sociālai grupai dēļ, tiecoties pēc miera un drošības. Patvēruma meklētāju vidū kuplā skaita dēļ izceļas iebraucēji no Gruzijas.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" Ropažu novadā kopš 1999. gada tiek izmitinātas personas, kas pieprasa mūsu valsts patvērumu. Centra galvenais uzdevums ir nodrošināt patvēruma meklētājus ar mājokli laikā, kamēr tiek izskatītas viņu lietas, kā arī veicināt adaptāciju Latvijas sabiedrībā. Katrs patvēruma meklētājs saņem dienas maksu pārtikas, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei Ls 1,50 apmērā.

Salīdzinājumā ar "vecajām" Eiropas Savienības dalībvalstīm patvēruma meklētāju skaits Latvijā saglabājas neliels, lai gan pēdējo gadu laikā tam ir raksturīga noturīga pieaugoša tendence. Pirmajos gados patvēruma meklētāju skaits svārstījās no pieciem līdz sešdesmit, bet 2011. gadā tas sasniedza jau 335. Pērn reģistrētas 189, bet šī gada pirmajos četros mēnešos – 39 personas. 

Iepriekšējos gados lielākais patvēruma meklētāju skaits bija no Gruzijas – tāda pati tendence saglabājas arī šogad. No 39 patvēruma meklētājiem 21 ir no Gruzijas, tostarp 17 pieaugušie un četri bērni. Pēc palīdzības Latvijā pirmajos četros mēnešos vērsušies arī astoņi Sīrijas iedzīvotāji – četri pieaugušie un četri bērni.

Ne visi, kas Latvijā pieprasa patvērumu, iegūst bēgļa statusu. Lēmuma pieņemšana ilgs aptuveni gadu, un tikmēr ļaudīm jāuzturas "Muceniekos". Pērn tikai 30 pēc pieteikuma izskatīšanas saņēma pozitīvu atbildi – viņiem tika piešķirts bēgļa vai arī alternatīvais statuss, ko pārsvarā piešķir gadījumos, kad izcelsmes valstī notiek karadarbība. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, no 1998. gada kopā Latvija piešķīrusi patvērumu 131 personai. Līdz 1998. gadam cilvēki, kas bēgļu gaitās ieradās Latvijā, tika nosūtīti uz Nelegālo imigrantu uzturēšanās nometni "Olaine" vai arī uz cietumu, jo, nelegāli ierodoties Latvijā, bija pārkāpuši likumu.

Kā komentē eksperts no Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijā Ilmārs Mežs, gruzīnu patvēruma meklētāji lielākoties nebrauc uz Latviju tādēļ, ka ir pamats pieprasīt politiskā patvēruma statusu, bet tāpēc, ka meklē dzīves un darba iespējas kādā Eiropas valstī. "Dažkārt gruzīni lūkojas arī pēc bezmaksas ārstēšanās iespējas, jo Gruzijā viņi bez naudas šādu palīdzību saņemt nevar. Nozīme ir arī ģeogrāfiski un vēsturiski labajām attiecībām starp Baltijas valstīm un Gruziju, simpātijas saglabājušās vēl no padomju laikiem," viņš skaidro. "Turklāt Gruzijai ar Baltkrieviju ir bezvīzu režīms, bet no Baltkrievijas paveras tikai trīs iespējas – Polija, Lietuva un Latvija. Protams, lauvas tiesa plūst uz Poliju. Visbiežāk gruzīni Latvijā ienāk ar kājām vai iebrauc ar satiksmes autobusu, jo ikviens patvēruma meklētājs drīkst robežsargam lūgt patvērumu. Gruzīniem, kas meklē patvērumu Latvijā, ceļš lielākoties ved atpakaļ uz Gruziju, jo pamatojuma bēgļu statusa piešķiršanai nav."

Iepriekš:
Dauda no Gvinejas: "Latvija ir izglābusi manu dzīvību"