Par skaistāko ragu īpašnieku titulu jau tradicionāli sacenšas briežu dārzu īpašnieki no Latvijas un citām pasaules valstīm.
Biedrības "Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija" valdes priekšsēdētājs un "Saulstaru" īpašnieks Dainis Paeglītis stāsta, ka pagaidām šis ir vienīgais starptautiska mēroga vērtēšanas pasākums, kas norisinās Eiropā. "Tas nav viegli. Ir jāatrod eksperti, jāiegulda liels darbs dalībnieku, dzīvnieku transportēšanas un visu aktivitāšu organizēšanā." D. Paeglītis skaidro, ka tieši ragi ir viens no galvenajiem ģenētikas rādītājiem briežu bullim. "Bulli vērtē pēc svara, taču tieši ragu stāvoklis un lielums norāda, kā funkcionē dzīvnieka iekšējie orgāni, vai pilnvērtīgi notiek minerālu apmaiņa organismā. Ja kaut kas ar šiem procesiem nav kārtībā, ragi neizaug pietiekami lieli," skaidro "Saulstaru" saimnieks. "Jo ragi ir lielāki un resnāki, jo labāki ģenētiskie rādītāji."
D. Paeglītis atklāj, ka galvenajā balvā ir konkursa rezultātu publicēšana gan vairākās interneta vietnēs, gan starptautiskos dabas un medību žurnālos Polijā, Krievijā, Spānijā un citviet. Tieši pozitīva publicitāte ir viens no garantiem, ka par briežu audzētāju sāks interesēties potenciālie briežu pircēji. "Tā vari parādīt kvalitāti un piesaistīt eksporta tirgu." Tas līdz šim esot izdevies jau vairākiem briežu īpašniekiem.
Pērļaināki, resnāki vai žuburaināki
"Šajās dienās mums te ir īsta trakomāja," smej D. Paeglītis un rāda protokola lapas, kurās tiek ierakstīti ragu vērtējumi. Vērtēšanai saimnieki nodod dzīvu vaislas briežu iepriekšējā sezonā nomestos ragus. "Mēs ragus vērtējam pēc līdzīgas, bet nedaudz modificētas sistēmas, kā tiek vērtētas medījumu trofejas. Atšķirība ir tāda, ka šie tiek nozāģēti un tiem klāt nav galvaskausa daļas. Neņemam vērā arī, ja nolūzis žuburs, jo mēs vērtējam nevis trofejas izskatu, bet ģenētisko kvalitāti."
Tāpat netiek vērtēta krāsa, jo to brieža galvas rota iegūst, rīvējot ragus pret noteiktas sugas kokiem. "Vērtējam garumu, žuburu skaitu un garumu, ragu vainagu, resnumu, svaru, pērļainumu." Saimnieks atklāj, ka tieši šie matemātiskie kvalitātes rādītāji palīdz noteikt arī brieža cenu. "Krūmu bullītis maksā vidēji 500–700 latus, bet aptuveni četrus gadus vecs vaislas bullis maksā jau vidēji četrus līdz piecus tūkstošus latu. Savukārt izcils četrus gadus vecs vaislas bullis maksās jau 10 000 latu," briežu biznesa vērienu atklāj D. Paeglītis un piebilst, ka cena būs ievērojami lielāka arī labu vecāku pēctecim – 1000 eiro labu vecāku bullim, 2000 eiro izcilu vecāku pēcnācējam.
Tomēr D. Paeglītis neslēpj, ka briežu dārza uzturēšana prasa ne vien daudz darba, bet arī daudz līdzekļu. "Mēģinām iesaistīties projektos. Bet, līdz ko esi nopircis par latu dārgāku ledusskapi, kāds jau tev stāsta, ka esi apzadzis valsti," nepatīkamākos momentus atklāj D. Paeglītis.
Spāņi dalās pieredzē
Vaislas dzīvnieku un buļļu ragu vērtēšanā Morē piedalās eksperti no Latvijas, Polijas un Lietuvas, kā arī Kastīlijas Lamanšas universitātes zinātnieks Tomass Landete-Kastilehoss no Spānijas. Zinātnieks Siguldā ieradies jau otro reizi un atklāja, ka augstu vērtē D. Paeglīša darbu briežu audzēšanas jomā. Spāņu eksperts interesentiem un briežu saieta dalībniekiem plānojis sniegt lekciju, dalīties pieredzē un piedāvāt savu skatījumu par briežu dārzu attīstību, starptautisku sadarbību un sniegt ieskatu Spānijas iežogoto medību praksē.
Tieši Spānija uzskatāma par līderi briežu un citu lielo medījamo dzīvnieku medībām iežogotās teritorijās. Eksperts neslēpj, ka lielu potenciālu šāda biznesa attīstībai saredz arī Latvijā. Līdz ar medību teritoriju norobežošanu varētu augt ne vien briežu un zemju vērtība, bet arī samazināties malumedniecība, pauž ragu pētnieks.
Brieži no ragiem atbrīvojas jūlijā. Taču, pirms ragi nokrituši, dzīvnieki cenšas atbrīvoties no atmirušās ādas, berzējoties gar kokiem un krūmiem.
