23.11.2011 18:50

Uzminēt bērnus

Autors  apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

1993. gadā Amerikā dzīvojošais latvietis, medicīnas profesors Kristaps Keggi nodibināja fondu sava vectēva literatūrzinātnieka Luda Bērziņa piemiņai.

Šogad nu jau 17. reizi notika Starptautiskais Luda Bērziņa pedagogu radošo darbu konkurss, kurā 62 dalībnieku konkurencē laureātu godā iekļuva arī Siguldas novada pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” vadītāja Anda Timermane un Siguldas pilsētas bērnudārza “Ābelīte” pedagoģe Inita Irbe, – apbalvojums piešķirts par inovatīvu mācību komplektu un mācību grāmatu izstrādi.

Balva pasniegta par visu pirmsskolas mācību grāmatu sēriju trīs līdz septiņus gadus veciem bērnudārzu audzēkņiem. Darbs pie grāmatām sācies pirms trim gadiem. Pirms tam I. Irbe strādāja sākumskolā, kur mācības noritēja ar metodiski precīzi izstrādātu mācību materiālu, taču bērnudārzos tādu nebija – tur strādāja ar valstī noteiktu programmu, kurā tikai norādīts, kas bērniem līdz skolai ir jāapgūst. Audzinātājām pašām bija jāplāno, jāizdomā, ar ko sākt mācības, kā tās sadalīt pa gadiem un kā tās pabeigt, lai bērns pēc iespējas vieglāk uzsāktu skolas gaitas.

Jāatbilst mazām rociņām

I. Irbei jau bija sadarbojusies ar izdevniecību “RaKa”, aprobējot mācību materiālu sākumskolai. Izdevniecības “RaKa” direktors Romāns Alhimionoks aicinājis sākt darbu pie pirmsskolas mācību materiāla sagatavošanas. “Nācās dibināt komandu. Izvēlējos savu pirmo darbaudzinātāju Andu Timermani. Par mākslinieci izvēlējāmies Rudīti Kravali. Viņas zīmējumi ir ļoti piemēroti bērnu uztverei – mīļi, reāli, nepārsātināti ar liekām detaļām, kas traucētu uztvert pamatdomu.”

I. Irbe stāsta, ka bijuši gadījumi, kad vecmāmiņa saka – kas tā par mazu grāmatiņu, es mazbērnam pērku lielākas! “Man atbilde bija uzreiz – grāmatiņai jāatbilst mazā cilvēciņa rociņām, un švīkāt lielos zīmējumus nav māksla – svarīgi iemācīties novilkt kaut pāris svītriņas, aizkrāsot mazu laukumiņu, bet toties precīzi. Darba burtnīca dod iespēju bērnam apgūt kaut ko jaunu, mazliet piepūloties.” A. Timermane piebilst, ka piedāvājums veikalos ir liels un bieži vien vecāku izvēle ir neatbilstoša bērna vecumam. “Tā bērnam var veidoties nepareizas iemaņas. Šajā vecumā bērni vēl nelasa, tāpēc mācībām ir nepieciešamas skaistas ilustrācijas. Vecākajām grupiņām grāmatiņās dalās pat pa gadalaikiem. Tajā pašā laikā ir nepareizi domāt, ka bērnudārzā nekas nav jāmācās – gan jau ies skolā, tad iemācīsies, viņi vēl mazi. Tā vairs nenotiek. Šodien skolas prasa, lai bērni, uzsākot skolas gaitas, prastu lasīt un rakstīt. Programma ir jāapgūst. To atbalsta arī lielākā daļa vecāku.”

Bērni drīkst arī kļūdīties

Autores iekļāvušas grāmatās literatūras spektru no tautasdziesmām un pasakām līdz pat Rainim un Imantam Ziedonim. “Mazākajiem ņemam vairāk tulkotus darbus, jo mūsu autori par daudz pasaka priekšā un ir pamācoši. Tagad taču bērnam jādomā pašam, jāspriež, lai veidojas savs viedoklis.” I. Irbe piekrīt, ka bērniem tagad ir citāda uztvere. “Bērnu pieredze bieži vien tiek pārsātināta ar spilgtiem iespaidiem, lielu informācijas apjomu, kuru nav laika pat apdomāt. Tāpēc var veidoties pavirša attieksme pret apkārt notiekošo. Mūsu uzdevums, veidojot mācību materiālu, ir piedāvāt bērnam tādu informāciju un zināšanas, kas rosinātu domāšanu, attieksmes veidošanos un pamata prasmju apguvi vienlaikus. Bērns drīkst arī kļūdīties. Mācību materiāls ir sakārtots pēc spirāles principa, apgūstamās zināšanas ik pēc laika atkārtojas, mācības mazāk balstītas uz atmiņas noslogošanu, vairāk uz spēju domāt, iztēloties, atrast vajadzīgo,” skaidro pedagoģe.

Mācās arī lietuviešu bērni

“Lielas reformas pirmsskolas mācību programmās nav gaidāmas, jo jārēķinās, ka bērns var iemācīties vien tik, cik viņš šajā vecumā var,” atzīst I. Irbe. “Kādreiz teica “mācīt”, šodien jālieto vārdi “iepazīstināt”, “vingrināt”, arī vārdi “veidot attieksmi” ir pārāk subjektīvi,” bilst A. Timermane. I. Irbe atklāj, ka “šobrīd aptuveni 80 % bērnudārzu Latvijā strādā pēc mūsu grāmatām”. Grāmatu izdevniecība “RaKa” pārdevusi arī Lietuvai, tā ir tulkota lietuviešu valodā, atstājot pat mūsu izvēlētos autorus, samainīts vien grāmatas vāciņa noformējums un valsts karodziņš. Tikmēr, stāsta A. Timermane, piemēram, Krievijā pie jaunu mācību grāmatu izdošanas pieslēdzas zinātnieki – tur ir citas iespējas, citi plašumi. Norvēģi ļoti daudz strādā, lai jau no mazotnes radinātu pie ekoloģijas jautājumiem, izejvielu otrreizējās izmantošanas. Rietumos bērniem māca veidot projektus, uzstāties – tas viss ārzemēs notiek jau bērnudārza vecumā. I. Irbe piebilst, ka pasaulē jauna tendence esot jau agri mācīt bērnam izdzīvot – kā tu savu uzcepto cepumiņu ne tikai skaisti uzliksi uz galda vai iedosi māmiņai, bet arī kā tu to varēsi pārdot citiem un nopelnīt naudiņu.

Luda Bērziņa konkursa laureātu vidū bija arī citi Pierīgas cilvēki – bijusī siguldiete Dace Namsone (Rozentāle) apbalvojumu saņēma kā Valsts izglītības un satura centra projekta “Dabaszinības un matemātika” vadītāja. Kā arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons, kurš savulaik bijis tagadējās Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, apbalvots par speciālu ieguldījumu Latvijas skolu pārmaiņu vadībā un jauninājumu ieviešanā izglītības saturā.