Laikā, kad dabā un cilvēkos kūsāt kūsā enerģija, Latvijas pakalnos un lauku sētās kopā pulcējas Jāņa bērni no tuviem un tāliem novadiem, dziedot, ēdot ķimeņu sieru, dzerot lauku alu, aizdedzot jo augstu jāņuguni un saulīti godinot.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica Līgo svētkus svin pie vecākiem, jo tēti sauc par Jāni. "Tāpēc parasti svētkus izdodas nosvinēt kārtīgi un arī lustīgi. Jaunieši dodas meklēt papardes ziedu, dziedam Līgo dziesmas un lecam pāri ugunskuram," viņa atklāj. "Carnikavas parkā arī notiek svētku svinēšana, kas parasti izvēršas par ļoti jauku pasākumu. Galvenā jau ir tā kopības sajūta, tāpēc visiem līgotājiem novēlu to, kā arī līgot ar prātu, lai otrā dienā var vēl turpināt!"
Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs uzskata, ka "mūsu saulgriežu rituāla neatņemama sastāvdaļa vainags. Vīriešiem – ozollapu, sievietēm – puķu ziedu. Vainagu uzlikšana ir labestības, mīlestības un pozitīvo domu izpausme. Parasti aplī iet rotaļās un dzied, tādā veidā saņemot pozitīvo enerģiju. Līgotājus vienmēr sagaidu ar sieru un alu. Līgo svētki nav iedomājami bez aplīgošanas, bez jāņuguns. Tam, kas ir gulējis papardēs, piepildās visas vēlēšanās. Priecāsimies par ziedošo Latviju kopā Līgo parkā ar dejošanu līdz pirmajām gaiļu dziesmām!"
Savukārt pensionāre no Garkalnes novada Nellija Itkisa teic, ka Jāņus ik gadu svinu mierīgā un ģimeniskā gaisotnē: "Kā ģimenes tradīcija ir izveidojusies došanās uz pļavām pēc Jāņu zālēm un ziediem, lai pēcāk varētu uzpīt vainadziņus, kā arī izrotāt mājas vārtiņus. Pēc kārtīga gada īsākās Līgo nakts mielasta ieturēšanas un kāda alus kausa izdzeršanas parasti dodamies pastaigā pa ciematu, lai paskatītos, kā citi Garkalnes apkaimē svin svētkus – cik lieli ugunskuri un cik skaļas dziesmas."