Cietēju lomā – pacienti
SIA «Baldones aptieka» pārstāve atzīst, ka lētāko kompensējamo zāļu trūkums Baldones pusē ir aktuāls: «Ir nācies saskarties ar situāciju, kad pacientam jāizsniedz lētākās zāles, bet ne mums aptiekā, ne noliktavā šo zāļu nav. Tās pašas kaites ārstēšanai nākamās lētākās zāles ir tikai par 10 santīmiem dārgākas, bet izsniegt tās nedrīkstam. Nelīdz arī atkārtota iešana pie ārsta, jo viņš drīkst norādīt tikai zāļu vispārīgo, starptautisko nosaukumu. Ja cilvēks atnāk uz aptieku un zāļu nav, neatliek nekas cits, kā iet prom un meklēt tās citā aptiekā. Vai arī – es varu piedāvāt viņam nopirkt par pilnu cenu nākamās lētākās pieejamās zāles. Ja konkrētais medikaments nav pārāk dārgs, tad tā var izlīdzēties, bet citādi nekā.»
Arī kādā Ķekavas aptiekā lētāko kompensējamo medikamentu trūkst un vadītāja stāsta, ka tos nav iespējams pasūtīt, jo arī lieltirgotavās neesot. "Mūsu valstsvīri ir radījuši pilnīgi absurdu un nepareizu situāciju, kurā cietēji ir pacienti. Farmācijas aprūpei ir jāturpinās, un aptiekārs nevar atteikt klientam, bet tajā pašā laikā jāklausa likumam. Neesošos medikamentus bija nepieciešams uzreiz svītrot no saraksta, nevis pacientiem likt gaidīt. Ja lieltirgotavā šo medikamentu nav, mūsu rokas ir sasietas," situāciju skaidro aptiekas pārstāve. Viņa atklāj, ka problēmas risināšanā dažkārt var nākt pretī ģimenes ārsti, pārrakstot recepti uz lētāko pieejamo: «Tas gan nav īsti pareizi un saskaņā ar likumu, bet ir situācijas, kad cita risinājuma nav. Kā viņi tālāk dokumentus kārto, nezinu.»
Nav jaunu klientu – nav problēmu
Tomēr dažviet Pierīgā jaunā medikamentu izsniegšanas sistēma ievērojamas problēmas nav radījusi. Piemēram, Inčukalna aptiekas vadītāja farmaceite Gunta Smiltniece pastāstīja, ka kompensējamo medikamentu trūkuma aptiekā neesot: «Lielākoties jau nāk cilvēki, kuri arī līdz šim ir lietojuši kompensējamos medikamentus, un šajās dienās nav radušies tik daudz jauno pacientu. Šī problēma varbūt vairāk jūtama ir Rīgā. Protams, ir medikamentu, kas ik pa laikam pietrūkst, bet nevarētu teikt, ka tās būtu tieši lētākās, kompensējamās zāles.» Arī Siguldas «Silvijas aptiekā» pastāstīja, ka pēc 1. februāra vēl nav gadījies neviens pacients, kam būtu jāizsniedz lētākās zāles, un to nebūtu bijis: «Tā masveidīgi, ka traucētu aptiekas darbu, nav gadījies, bet citās aptiekās, kur vairāk šo jauno klientu, zināms, ka tā tiešām ir liela problēma.»
Neesošos medikamentus svītros no saraksta
Konstatējot medikamentu nepietiekamību aptiekās, Nacionālās veselības dienests tomēr nolēmis no kompensējamo zāļu saraksta svītrot septiņus līdz šim par lētākajiem nosauktos medikamentus, kuri nav pieejami tirgū. Tomēr vairākiem medikamentiem, kuru patlaban trūkst, nav alternatīvu, tāpēc tos no saraksta nevar izsvītrot, norāda dienesta pārstāve Laura Lapiņa.
RAA jau vēstīja, ka Veselības ministrija no 1. februāra nolēma par kompensējamām zālēm izvēlēt lētākās pieejamās. Ārstam, pirmo reizi izrakstot savstarpēji aizvietojamās valsts kompensētās zāles vai medicīnas ierīces, receptē jāieraksta konkrētās diagnozes zāļu vai medicīniskās ierīces vispārīgais, starptautiski nepatentētais nosaukumu. Savukārt farmaceita pienākums ir pacientam izsniegt lētākās attiecīgajam nosaukumam, zāļu formai un stiprumam atbilstošās zāles. Veselības ministrija ar jaunās sistēmas palīdzību iecerējusi ietaupīt 1,7 miljonus latu.