20 gadu laikā viņš aizracies līdz pat senčiem no 18. gadsimta. Ilmārs ir arī divu biogrāfisku grāmatu par izsūtījumu uz Sibīriju un dienestu padomju armijā autors – "Nolaupītā bērnība" un "Karjeristi". Lielās lasītāju intereses dēļ grāmatas izdotas arī angļu valodā Amerikā. Šobrīd Ilmārs vēl turpina darbu pie savas dzimtas grāmatas "Štāli". To gan viņš neplāno izdot kā grāmatu – vienkārši pavairos un atstās bērniem par piemiņu, kā vēstures liecību. "Kad grāmata būs pabeigta, varēšu uzskatīt, ka būšu izdarījis visu, cik manos spēkos," nospriedis Ilmārs.
Rados Aspazija un Stāraste
1941. gadā, kad Ilmāram bija tikai desmit gadu, viņu kopā ar ģimeni aizveda uz Sibīriju. Izsūtījumā mira viņa vecāki, rūpes par bērniem uzņēmušies audžuvecāki. Atgriežoties Latvijā, līdz ar gadiem augusi arī Ilmāra interese par dzimtu, no kuras nācis. Atmiņā vēl bija palicis vecmammas stāstītais, un palēnām vīrietis sāka savas dzimtas pētījumus.
Ciltskoka veidošanu Ilmārs sācis ar vecmammas tēva Teņa Grūbes dzimtu. Kad kļuvušas pieejamas baznīcas grāmatas un muižas revīzijas akti, Ilmārs sācis pētījumus, šo to atradis arī literatūrā un iedzīvotāju reģistrā. Pēc kāda laika nejauši uzzinājis, ka viņa vectēva brāļi bija precējušies ar Bauskas Mencendorfa meitām un nolēmis izpētīt arī Mencendorfa dzimtu. Pētot to, izdevies atrast vairāk nekā 250 pēcnācējus.
Zināmie Šalti ir aptuveni 100, bet Grūbju dzimtā māsīca atradusi saknes deviņās paaudzēs – vairāk nekā 800 cilvēku. Pēc iedzīvotāju reģistra un ieņēmumu dienesta datiem Ilmārs noskaidrojis, ka Šaltu dzimtā kopumā ir tikai 27 vīrieši. Vīrietis smej, ka par dzimtas radurakstiem varētu rakstīt romānus. Viens no interesantākajiem faktiem Mencendorfa dzimtas pētījumos atklāj, ka ciltskokā atrodama Aspazija, savukārt Šaltu dzimtā – Margarita Stāraste. "Ja turpina rakties, tad varētu aizrakties līdz pat Ādamam un Ievai. Vajag tikai pacietību," smejas Ilmārs.
Šokolādes tāfelīte kukulī
Ilmārs stāsta, ka mūsdienās izveidot ciltskoku kļuvis vienkāršāk. Daudz informācijas apkopots un atrodams internetā. Tomēr vīrietis atzīst – viņam ar jaunajām tehnoloģijām tik labi neveicas, tāpēc internetā atrodamie resursi neatvieglo darbu.
Tiem, kam uznākusi kāre pēc sava ciltskoka, Ilmārs iesaka sākt pētījumus no saviem vecākiem. Tā esot vieglāk. Latvijas vēstures arhīvā iespējams atrast dzimšanas, miršanas datus līdz pat 1905. gadam. Agrāk dzimtsarakstu reģistrs nepastāvēja, tikai baznīcas grāmatas. Tāpēc, lai noskaidrotu radiniekus, kas dzīvojuši laikā pirms 1905. gada, jāzina, kurās draudzēs senči bijuši pierakstīti. Baznīcas grāmatās bija ierakstīts viss par bērna dzimšanu, kristībām, iesvētībām, laulību un arī miršanu.
Informāciju par senākiem laikiem, sākot no 18. gadsimta, var meklēt muižas grāmatās. Vecākajos ierakstos gan zemniekiem nemaz nav uzvārdu, minēti tikai vārdi. Ilmārs izpētījis, ka vislielākā kārtība ir Vidzemē, jo tur dati reģistrēti jau kopš zviedru laikiem. "Kad devos uz arhīvu, ņēmu līdzi šokolādes tāfelīti, lai piekukuļotu arhīva dāmas, kā arī palielināmo stiklu un vācu valodas vārdnīcu," piedzīvoto atceras Ilmārs.
Novads grib dzīt savas saknes
Sirmais kungs ir viens no Stopiņu novada lepnumiem, kura vērtīgā, gadu gaitā apkopotā pieredze, būs noderīga tiem, kam ir interese par sava ciltskoka saknēm. Novada bibliotēka sākusi akciju, aicinot atsaukties visus, kam ir pieredze savas dzimtas ciltskoka veidošanā, lai, apkopojot pieredzi, pastāstītu citiem par to, kā meklēt un kur atrast saknes.
Plānots, ka jau februārī ievāktā informācija būs apkopota un interesentiem būs iespēja uzzināt par to, kur iegūt materiālus un kā veidot dzimtas vēsturi. Akcijas koordinatore no Ulbrokas bibliotēkas Ieva Mūrniece pati savulaik rakstījusi bakalaura un maģistra darbu par dzimtas vēstures pētniecību. Viņai izdevies atrast savus senčus līdz ceturtajai paaudzei.
Visvienkāršākais veids, kā sākt meklēt savus radurakstus, ir, izmantojot internetā atrodamās vietnes, norāda I. Mūrniece. Piemēram, izveidot savu ciltskoku var portālā "Raduraksti.lv". I. Mūrniece saka, ka tradicionāli vairāk par saviem senčiem interesējoties vecāka gadagājuma cilvēki, jo tiem ir vairāk brīva laika, ko veltīt pētniecībai.
Šobrīd Ilmāra ciltskoku turpina divas meitas, divas mazmeitas un mazdēls. Arī māsai un brālim ir pa vairākiem bērniem un mazbērniem, tomēr visvairāk Ilmāram žēl, ka aiz viņa nepaliks dēls.