1996. gada 9. novembrī piemineklis netālu no Ulbrokas vidusskolas atklāts tiem Lāčplēša ordeņa kavalieriem, kam Stopiņu pagastā savulaik bijusi zeme un mājas. Tomēr tikai viens no viņiem atdusas dzimtās zemes kapos.
Autors tēlnieks Uldis Sterģis rosinājis, ka piemineklim jābūt redzamā vietā, nevis, piemēram, kapsētā. "Jo mums ir jāaudzina jaunatne, jāparāda, ka lepojamies ar saviem Lāčpleša ordeņa kavalieriem."
U. Sterģis interese sākusies ar to, ka viņš uzzinājis: kapos Ulbrokā dus viens no ordeņa kavalieriem – Kārlis Vītiņš. Pie viņa kapa uzlikts neliels akmens ar iekaltiem burtiem. "Izrādās, mazs būdams, kopā ar auklīti esmu diezgan bieži turpat otrā pusē aiz viņa kapa piesēdis, tikai nezināju, kam akmens veltīts. Man bija liels pārsteigums, ka visus šos gadus biju nezinot gājis garām, tas likās nepareizi."
U. Sterģis ieinteresējies un uzmeklējis K. Vītiņa dēlu. Tas pastāstījis tēva vēlēšanos pirms nāves – lai pie kapa būtu akmens no paša zemes, lauka. Kā nu varējuši, vēlēšanos piepildījuši. "Bet es domāju – kā lai risina, kā lai maksimāli īsteno viņa teikto? Tad ņēmu nelielo akmeni, kas jau pie kapa bija stāvējis, sagriezu ar plakni uz augšu, ieraku dziļāk un virsū uzliku akmeni, ko atradu Sauriešu bedrēs."
Tolaik tēlnieks aktīvi ieinteresējies arī par pārējiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. Veicot pamatīgu izpēti, tēlnieks atradis arī citu Pierīgas novadu ordeņa kavalierus, ne tikai Stopiņu. "Skatījos, kur katrs dzimis, kur dabūjis saimniecību, bija klāt arī fotogrāfijas. Grāmatā no Stopiņu novada atradu trīs, bet par ceturto zināja stāstīt toreizējais pagasta vecākais Ilmārs Lūsis."
Iedvesmots tēlnieks devies uz vairākām pašvaldībām, iepazīstinājis ar Lāčplēša ordeņa kavalieru sarakstiem un teicis – varētu veidot pieminekļus un radīt atceres vietas. "Lai Lāčplēša dienā būtu, kur sanākt kopā. Lai skolu jaunatnei varētu parādīt piemēru, kā godāt un pieminēt vēsturi." Šo ierosmi labprāt uzklausījis Stopiņu toreizējais pagasta priekšsēdētājs Ilmārs Lūsis. Arī Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence ideju novērtējis, tomēr tolaik ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ tā palika neīstenota.
Uz atceres brīžiem pie pieminekļa Stopiņos katru gadu sanākot arvien vairāk cilvēku. U. Sterģis īpaši novērtē, ka skolēni tā mācās savas tautas vēsturi. "Nāk klases, liek ziedus un svecītes. Cepuri nost," gandarīts tēlnieks.
UZZIŅAI:
Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums no 1920. līdz 1940. gadam. To nodibināja 1919. gada 11. novembrī. Ordeņa devīze – "Par Latviju". To piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu. Kopā tika izsniegti 2146. Viens no pēdējiem ordeni saņēma Itālijas premjerministrs Benito Musolīni par Latvijas valsts atzīšanas de iure sekmēšanu.
Vairāk par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Stopiņu novadā lasiet pēdējā, 9. novembra, "Rīgas Apriņķa Avīzes" numurā (Nr. 86 (8426)).
11.11.2012 08:35
11. novembris: Latvijas dzimšanas laika lāčplēši Pierīgā
Autors Agnese Dzene
Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas akmens autors tēlnieks Uldis Sterģis uzskata, ka katrā novadā būtu nepieciešama piemiņas vieta, kur 11. novembrī visiem sanākt kopā. Pagaidām no Pierīgas novadiem tāda ir tikai Stopiņos.
Agnese Dzene
Stopiņu novads ir pirmais Latvijā un vienīgais Pierīgā, kur Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem veltīts īpašs piemineklis. Ik gadu Lāčplēša dienā pie tā notiek atceres brīdis un gulst ziedi.