Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kedas
Novadpētniecības nominācijā "Kedas" tiks cildināts kāds no sešiem balvas pretendentiem radošajās profesijās: biedrība "Vēsturisko rekonstrukciju studija "Rokoko", Ciblas folkloras kopa "Ilža", nodibinājums "Mūzikas un mākslas atbalsta fonds", māksliniece Zanda Puče, biedrība "Skaņumāja" un arhitekte Jana Jākobsone.

Šā gada žūrijas komisijas vadītājs bija apbalvojuma "Laiks Ziedonim" 2015. gada laureāts Varis Auziņš.

Biedrība "Vēsturisko rekonstrukciju studija "Rokoko" no Zemgales ik dienas izzina vēsturi, atdzīvinot to vēsturisku tērpu un aksesuāru formā. Biedrība galvenokārt darbojas Rundāles pilī un Zemgales muižās, orientējoties uz Kurzemes hercogistes pastāvēšanas laiku. Laika gaitā ir tapusi pieklājīga tērpu un aksesuāru kolekcija, kurai nupat ir izdevies radīt atbilstošu mājvietu.

Ciblas folkloras kopa "Ilža" izvirzīta apbalvojumam par veikumu Ludzas igauņu muzikālā mantojuma dokumentēšanā. Puse kolektīva dalībnieku ir Ludzas igauņu pēcteči. "Ilža" aktīvi piedalās Ludzas igauņu dziesmu kompaktdiska sagatavošanā procesā, jo tas ir starptautiska mēroga notikums – dāvana Latvijai un Igaunijai abu valstu pastāvēšanas simtgadē.

Nodibinājums "Mūzikas un mākslas atbalsta fonds" jau vairākus gadus īsteno ilgtermiņa projektu – teātra iestudējumu ciklu "Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas." par izciliem Latvijas māksliniekiem. Līdz šim ir īstenoti seši viencēlieni par māksliniekiem Jāni Pauļuku, Rūdolfu un Elvīru Piņņiem, Kārli Padegu, Ugu Skulmi, Jani Rozentālu un Voldemāru Irbi. Idejas autore un īstenošanas dzinējspēks ir fonda valdes locekle Laila Baumane.

Zanda Puče, māksliniece no Siguldas, kuras neordinārā personība pārsteidz ar spēju savienot laikmetīgās mākslas pieeju un mūsdienīgo tehnoloģiju izmantojumu ar dziļu personisku interesi par vēsturi un pagātnes ietiekšanos mūsdienās. Viņa pievēršas ļoti konkrētām parādībām un liecībām, taču spēj ne tikai tās fiksēt un atspoguļot, bet arī radīt dzīvu, iekļaujošu piederības izjūtu, notikumu, kas ļauj cilvēkam izjust sevi kā vietas un laika sastāvdaļu.

Biedrības "Skaņumāja" no Ogres novada Krapes darbība balstīta divās pamata pārliecībās, ko tās dalībnieki cenšas realizēt praktiski. Pirmkārt, tradicionālā mūzika, tautas instrumenti un mūzikas repertuārs ir labākais ceļš, lai dotu iespēju nodarboties ar mūzikas instrumentu spēli ikvienam, arī cilvēkiem, kam tas līdz šim nav bijis iespējams, neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās izglītības. Otrkārt, reģionam raksturīgie tradicionālie mūzikas instrumenti ir fantastisks resurss daudzveidīgas, atšķirīgas, spilgtas, iesaistošas nacionālās mūzikas kultūras (piln)veidošanai. Ar to domājot ne tikai skatuvi un akadēmisko robežu paplašināšanu, bet mūzikas vidi ikdienā – mājās, draugu kompānijā, neformālos deju pasākumos utt. Biedrības kodols ir etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs un projektu vadītāja Sandra Lipska.

Jana Jākobsone, arhitekte no Kuldīgas, ir cilvēks ar nerimstošu pētnieka garu. Ar nerimstošu degsmi un darbu viņa devusi nenovērtējamu ieguldījumu Kuldīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Viņa ir arī lektore par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, mācot cilvēkiem pašiem atjaunot vēsturiskās ēkas, vada arī meistardarbnīcas iedzīvotājiem, piemēram, par logu atjaunošanu.

Rabarbers
Uz laureāta titulu pretendē pieci jauniešu iedvesmotāji: Agnese Kramēna, Dina Liepa, jauniešu fonds "Upe", Kristaps Kravalis un Iveta Jermolajeva.
Šā gada žūrijas komisijas vadītājs bija Ziedoņa muzeja pārstāve Maija Jaunzeme.

Agnese Kramēna no Kuldīgas ir interešu izglītības iestādes Mācies IT (Learn IT) ārpusskolas programmēšanas nodarbību skolotāja, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas informātikas un bioloģijas skolotāja. Agnese bija viena no pirmajām Latvijā, kura sāka pasniegt programmēšanas pamatus sākumskolas skolēniem.

Dina Liepa no Jūrmalas ir Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra folkloras metodiskās apvienības vadītāja un Rīgas Skolēnu pils folkloras kopas "Kokle" vadītāja, arī bērnu un jauniešu folkloras programmas "Pulkā eimu, pulkā teku" muzikālā vadītāja un muzikantu konkursa "Klaberjakte" organizatore.

Fonds "Upe" apvieno jauniešu grupu, kuri katru gadu organizē vasaras nometni bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām "Upe". Neparastos apstākļos jaunieši mācās risināt problēmas, pārvarēt konfliktus, sadarboties komandā, pieņemt dažādus viedokļus, spriest un lemt par atbilstošāko risinājumu.

Kristaps Kravalis no Rīgas – vispusīgi veselīga dzīvesveida un personības izaugsmes kustības "Dubulttreniņš" idejas autors un vadītājs; absolvējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes maģistrantūru, apbalvojumam "Laiks Ziedonim" izvirzīts jau otro reizi. Ikdienā kustībā "Dubulttreniņš" vada ar personības izaugsmi saistītus projektus, nometnes un treniņus jauniešiem no dažādām vidēm.

Iveta Jermolājeva no Cēsīm, pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste, kura ir atbildīga par novada Jauniešu māju. Visas četras viņas profesijas ir vērstas uz došanu – strādājot gan kā mākslas terapeitam un sociālajam pedagogam ar cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās, gan kā supervizoram ar speciālistiem, kuriem nepieciešams atbalsts, bet visvairāk – esot jaunatnes lietu speciālistei, jo viņai šī profesija nav darbs, bet dzīvesveids ar nenormētu darba laiku. Iveta jauniešiem dod platformu, kur augt, attīstīties un uzdrīkstēties, viņa dod savu laiku.

Līdz šim apbalvojuma "Laiks Ziedonim" bērnu un jauniešu nominācijā "Kedas" laureāta statusu ieguvuši: Ilga Ivanova no Zilupes, Valters Dakša no Saldus, Andris Jenerts no Siguldas un Jana Kolbina no Salaspils.

Bize
Šā gada žūrija, kuru vadīja, žurnāliste Līga Blaua izvēlējās sešus stāstniekus no dažādiem Latvijas novadiem,

Aija Kaminska un Āriju Klēvere – Ventspils stāstnieces – piesaista klausītājus ar savu stāstījumu ventiņu dialektā. Aija Kaminska spēj būt katras sabiedrības dvēselē gan jokojot, gan runājot par svarīgām lietām. Aija ilgus gadus ir kopā ar stāstnieku kustību Latvijā, gan gatavojot savus audzēkņus stāstnieku konkursiem, gan iepriecinot ar saviem stāstiem folkloras skolotājus.

Ārija Klēvere – dzimusi Rīgā, bet darba dzīve aizvedusi uz Kurzemi. Vairāk nekā 15 gadus darbojas stāstnieku kustībā, gan izaudzinot stāstnieku virtuozi – mazmeitu Martu Laimu Gredzenu, gan arī pašai kļūstot par aktīvu un atraktīvu stāstnieci. Kā īpaša vērtība, jāpiemin Ārijas ventiņu valoda, kura viņas stāstījumā plūst brīvi un atraisīti. Darbojoties kopā ar bērniem un jauniešiem folkloras kopā "Rotaļnieks", Ārija pamudinājusi un iedvesmojusi vairākus jaunos stāstniekus runāt dzimtās puses izloksnē.

Liesma Lagzdiņa – stāstniece un gide no Kuldīgas, kopš bērnības krājusi sevī dzimtas un apkārtējo ļaužu stāstus un dzīves pieredzi, nododot to tālāk. Stāstnieku kustībā Liesma iesaistījās 2006. gadā, kad Kuldīgā tika uzsākts pirmais stāstnieku projekts. Kopš tā laika viņa ir neaizvietojama stāstniece Kurzemes stāstnieku festivālā "Ziv zup" un Kurzemes kultūras mantojuma centra "Kūrava" aktīva dalībniece.

Jāzeps Jermacāns – stāstnieks un aktieris no Balvu novada darbojas Baltinavas amatierteātrī "Palādas". Kā zemnieku saimniecības "Kronīši" saimnieks viņš kopā ar dzīvesbiedri māca citiem senos arodus – maizes cepšanu un siera siešanu. Jāzepa stāstījums sulīgā Baltinavas puses izloksnē aizrauj ikvienu, tādēļ bieži vien viņš ir tas, kurš ievada izrādi, izklaidējot skatītājus. Pie Jāzepa viesojušies Latvijas Nacionālā teātra aktieri, lai labāk sagatavotos lomām izrādē "Latgola".

Inga Tapiņa – stāstniece no Rucavas, šobrīd dzīvo Rīgā un glabā Rucavas novada tradīcijas. Bērnībā Rucavas pusē dzīvojusi vidē, kur par tradīcijām nerunā, bet ar tām dzīvo. Dzīvodama Rīgā Inga saglabājusi dzīvu saikni ar Rucavu, ar tās bagāto kultūras mantojumu, ir Rucavas patriote un paraugs citām Rucavas sievām, kā turēt cieņā senču mantojumu un "celt to saulītē".

Miķelis Balčus – stāstnieks no Sventājas Lietuvā, dzimis un audzis Sventājā, kādreizējā Latvijas Republikas teritorijā, Aizrucavā. Sventājas latviešu kopiena ilgus gadus ir bijusi atšķirta no savas tautas Latvijā, citas tautas "ielenkumā". Tas licis tai turēties kopā, turpināt tēvutēvu tradīcijas, un ļāvis līdz šodienai atnest izcilas valodas, kultūras un vēstures pērles. Par ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā M. Balčus 2001. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Līdz šim nominācijas "Bize" laureāti bijuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītājs Andris Vilks, rakstniece Inese Zandere, literatūras skolotāja Daiga Zirnīte un bibliotekāre Laima Liepiņa.

Taureņu uzbrukums
Uz laureāta titulu pretendē pieci Latvijas zinātnieki, kuri sasnieguši izcilību katrs savā pētniecības nozarē. Šī gada žūrijas komisijas vadītājs bija mūziķis Goran Gora.

Inese Čakstiņa – Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas pētniece. Doktora grāds molekulārajā bioloģijā. Doktora darbā viņa pētīja A vitamīna ietekmi uz sirds veidošanās molekulārajiem mehānismiem. Kopā ar kolēģiem izveidojusi cilmes šūnu pētniecības virzienu Latvijā, kā arī piedalījusies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu Transplantācijas centra izveidē. Šobrīd pievērsusies krūts vēža pētniecībai.

Maija Dambrova – Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe ar doktora grādu farmaceitiskajās biozinātnēs. Maijas vadītā laboratorija devusi vislielāko ieguldījumu Latvijas pazīstamākās eksportpreces – mildronāta – darbības mehānisma izpētē. Maijas vadībā izstrādātas septiņas zinātņu doktora disertācijas.

Sandis Spolītis – Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un Telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta asociētais profesors, Šķiedru optisko pārraides sistēmu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītājs. Viņš pašlaik strādā pie pētījuma, kas ir veltīts jauna tipa šķiedru optisko datu pārraides sistēmu izstrādei piekļuves tīklu līmenī. Šī tehnoloģija spēs nodrošināt augstāku datu pārraides ātrumu, izmantojot jau esošās sakaru sistēmas komponentes, kuras citādi būtu jānomaina pret jaunām.

Anda Laķe – Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Zinātniskās pētniecības centra vadītāja un vadošā pētniece. Andu vada zinātniska kaislība – viņa tiecas pēc izcilības, un aicina līdzi arī ceļabiedrus – studentus, jaunos zinātniekus, kolēģus. Anda pašlaik strādā pie pētījumiem par iedzīvotāju iesaisti kultūras mantojuma saglabāšanā. Pēdējo gadu darbs veltīts Dziesmu un deju svētku tradīciju sociālo, ekonomisko, tehnoloģisko un politisko aspektu izpētei, arī latviešu svētku tradīciju attīstības salīdzinājums ar Lietuvu un Igauniju.

Jānis Liepiņš – Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks. Vada raugu barošanās fizioloģijas laboratoriju. Jānis pēta ģenētiskā materiāla DNS uzbūves pamatvienības – adenīna – sintēzi un tās traucējumus. Pētījuma rezultāti dos iespēju definēt jaunus zāļu mērķus, piemēram, vēža šūnām, parazītiem.

Līdz šim apbalvojuma "Laiks Ziedonim" zinātnes laureāta statusu ieguvuši četri zinātnieki: Vjačeslavs Kaščejevs, Jurģis Šķilters, Egīls Stalidzāns un Kārlis Agris Gross.

Zemi es mācos
Nominācijā cildinās Latvijas cilvēkus – gudrības tālākteicējus, augstas raudzes profesionāļus kādā no tautsaimniecības nozarēm, kas labprāt dalās savā pieredzē ar citiem.

Šī gada žūrijas komisijas vadītāja ir apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" pārdošanas vadītāja Laila Līduma.

Lilita Bērziņa ir uzņēmēja un biedrības "Līdere" valdes locekle no Līvāniem, kura jau daudzus gadus dzīvo un strādā Rīgā. Lilita spējusi dzīvē pieņemt radikālus lēmumus un pilnībā mainīt to, sākot to no starta pozīcijas. Ikdienā Lilita vada starptautisku grāmatvedības firmu, kas nodrošina pakalpojumu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī darbojas vairākās organizācijās, kas saistītas ar nodokļu sistēmas pilnveidošanu. Kolēģi viņu dēvē par profesionāli ar lielo burtu un cilvēku, kurai rūp patiesums un absolūts godīgums jebkurā lietā.

Dalija Segliņa – Dobeles Dārzkopības institūta vadošā pētniece. Viņa veikusi plašus pētījumus par augļaugu jaunu produktu izstrādi ar augstu bioloģiski aktīvo vielu saturu. Dalija ir cilvēks, kam piemīt nesavtīga tieksme un prasme dalīties ar savām zināšanām, nedomājot par to "kas man par to būs".
Jau desmit gadus Dalija sadarbojas ar Dobeles Valsts ģimnāziju, atbalstot un sekmējot skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādi.

Daiga Gargurne, Gulbenes novada biedrības "Sateka" vadītāja, kuras ikdiena saistīta ar dažādu jomu uzņēmējiem. Daiga dzīvo ar pārliecību un ticību, ka laukos nav tukšums un bezcerība. Jau vairāk nekā desmit gadus viņa sniedz reālu atbalstu vietējiem uzņēmējiem, dodas uz pagastiem vadīt seminārus, kuru laikā personīgi uzrunā cilvēkus, aicinot sākt darboties. Cilvēku neīstenotie sapņi un idejas, saņēmuši Daigas pieskārienu un redzējumu, kļūst par svaigi ceptu maizi, iekārtu kokapstrādes cehā, rokām darinātu mēbeli un tik svarīgo iespēju palikt savā dzimtajā vietā strādājot un pelnot. Daiga ļauj cilvēkiem piedzīvot savu varēšanu.

Andris Grebis, rotkalis no Liepājas ar vairāk nekā 45 gadu pieredzi savā jomā. Viņš nesavtīgi dalās ar savām zināšanām un pieredzi gan ikdienas darbos, gan izbraukuma lekcijās un nometnēs diasporas latviešiem gan Latvijā, gan arī Īrijā, gan ASV un Anglijā). Šobrīd Andris darbojas Liepājas Amatnieku nama rotkaļu darbnīcā, kur tiek darinātas dažādas etnogrāfiskās un arheoloģiskās rotas. Meistars šobrīd lielu daļu laika un enerģijas atvēl gaidāmo Latvijas simtgades dziesmu un deju svētku kolektīvu un individuālu dalībnieku tautastērpu papildināšanai ar saktām, jostām un citiem tautastērpu aksesuāriem. Ar savu aktivitāti Andris atstāj Latvisko mantojumu nākamajām paaudzēm.

Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" dibināts 2010. gada pavasarī, lai īstenotu fonda patronam – dzejniekam Imantam Ziedonim – tuvu misiju: "Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties". Fonda mērķis ir atbalstīt un veicināt jaunradi Latvijā, veicinot Imanta Ziedoņa ideju īstenošanos un vērtību turpināšanos, atbalstot radošas, neparastas idejas un, veidojot sabiedriskus projektus, kas atklāj Latvijas skaistumu.