25.11.2017 16:15

Siguldas brāļu izlolotais sapnis – "Radio 7"

Autors  Agita Klapare
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
2013. gada 25. augusts – “Radio 7” tikko palaists ēterā. Tā laika komanda: Egons, (no kreisās), Reinis un Einārs 2013. gada 25. augusts – “Radio 7” tikko palaists ēterā. Tā laika komanda: Egons, (no kreisās), Reinis un Einārs no privātā arhīva un Agita Klapare

Pirms četriem gadiem Siguldas vietējās radiostacijas "Radio Sigulda" vietā darbu sāka "Radio 7", ko izveidoja siguldieši, Latvijā labi zināmi radio dīdžeji – brāļi Einārs un Egons Reiteri, ienesot Siguldas radioviļņos jaunu un pavisam citādu programmu.

Sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" viens no raidstacijas līdzīpašniekiem Einārs Reiters atzīst: mazās, reģionālās radiostacijas Latvijā ir vajadzīgas.

"Radio 7" ir dzirdams apmēram 40 kilometru rādiusā ap Siguldu. Tas pārraida daudz mūzikas, darbdienu vakaros ēterā skan Egona Reitera, Arta Volfa un Normunda Vucāna veidoti autorraidījumi, izskan novada ziņas un ļoti maz reklāmas. "Novada ziņas top sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, ieskicējot galvenos notikumus un gaidāmos pasākumus, kultūras aktivitātes," stāsta Einārs Reiters. Abi brāļi savulaik strādājuši dažādās radiostacijās, tomēr, darbojoties pašiem savā radio, sajūtas esot pavisam citādas, jo savs tomēr ir savs un "Radio 7" ir ilgi lolots sapnis, kas īstenots.

Kā mazs, foršs veikaliņš

"Esi uzmanīgs ar saviem sapņiem, jo tie mēdz piepildīties!" saka Einārs par savu un brāļa kopīgi īstenoto projektu – pašiem savu radiostaciju, savu frekvenci. Doma par radio dibināšanu gan Eināram, gan Egonam bijusi jau ilgus gadus, bet, tā kā visu laiku bijušas citas lietas, ko darīt, savas radiostacijas veidošana atlikta un atlikta. "Tagad sakām – diemžēl," nopūšas Einārs, "jo, ja mēs laicīgāk būtu to darījuši, būtu bijušas citas iespējas."

Einārs teic, ka, par spīti interneta laikmetam, FM vēl joprojām ir dzīvs: "Lai gan pirms gadiem, kad sākām to darīt, likās, ka internets jau nu "apēdīs" to FM, tomēr redzam, ka cilvēki vēl aizvien ir ieradumu varā, un FM nav pavisam "izspiests"!" Radiostacija dzirdama no Berģiem līdz Cēsīm, aptuveni 40 kilometru rādiusā ap Siguldu. "Atkarībā no tā, kādu radioaparātu lieto, arī Limbažos un Ogrē mūs var dzirdēt," saka Einārs. Tālāk gan vairs "neķer", tad atliek to klausīties internetā – vietnē www.radio7.lv.

Runājot par "Radio 7" auditoriju, Einārs stāsta, ka "vidējais" klausītājs nav gluži jebkurš pilsētas vai reģiona iedzīvotājs, jo neesot iespējams patikt pilnīgi visiem. Tomēr vairāk vai mazāk tā ir Pierīgas un lauku auditorija. "Varam novērot, ka Siguldā iedzīvotāju skaits pieaug, ienāk daudz jauno ģimeņu, un no šiem cilvēkiem mēs aizvien vairāk jūtam interesi un atbalstu, jo tā ir mazliet citādāk domājoša sabiedrības daļa."

Savas radiostacijas uzturēšanu Einārs sauc par sirdslietu. Atbildot uz jautājumu, vai radio nes peļņu, Einārs saka: "Reģionālais radio nevar būt bizness. Tas ir hobijs – drīzāk kā tāds mazs, foršs veikaliņš. Īsti nevar iedomāties, ka ar to varētu sanākt baigais bizness un lielā naudas pelnīšana." Einārs atzīst, ka potenciāls gan tam esot, tomēr tad būtu nopietni jānodarbojas ar reklāmas tirgošanu – tā, kā to dara lielās radiostacijas. "Reģions, kurā mēs esam dzirdami, ir mazs, turklāt te skan arī jebkura cita stacija. Tomēr ir reklāmdevēji, kas lielajos medijos nevar atļauties ievietot reklāmu, tad nu viņiem ir iespēja to izdarīt pie mums." Vēl Einārs uzsver, ka negribas ētera laiku pārpildīt ar reklāmām, lai nepazaudētu savu unikalitāti.

“Radio 7” pirmā pastāvēšanas gada jubilejas svinības. Egons un Einārs Reiteri“Radio 7” pirmā pastāvēšanas gada jubilejas svinības. Egons un Einārs Reiteri


Reģionālās radiostacijas ir vajadzīgas

Brāļu Reiteru redzējums par radio nav klišejisks, un to nevar saukt par klasisku biznesa plānu, līdz ar to neesot arī noteiktas mērķauditorijas, uz kuru viņi speciāli strādātu. "Mēs drīzāk vadāmies pēc savām sajūtām un vēlmēm. Tas ir produkts, ko paši esam izlolojuši," skaidro Einārs. "Ja šis projekts būtu vairāk uz biznesu tēmēts, mēs spētu piesaistīt plašāku auditoriju. Taču arī tad, ja mēs savā radio spēlētu visu to, ko spēlē lielās stacijas, mums klātos sliktāk, jo – ja tu dari to pašu, ko dara visi citi, kāpēc man izvēlēties tieši tevi?" Tas liekot radoši un pārdomāti veidot sava radio saturu.

"Mazās, reģionālās radiostacijas Latvijā ir vajadzīgas," ir pārliecināts Einārs. "Varbūt, ja es būtu kādas lielās radiostacijas īpašnieks, es domātu citādi." Jautāts, cik grūti mūsdienās ir izveidot pašam savu radiostaciju, Einārs atbild: "Izveidot savu radio nav nemaz tik grūti! Interneta radiostaciju var uztaisīt jebkurš, arī frekvenci mazās, no Rīgas attālākās lauku pilsētās dabūt ir iespējams. Internetā izveidot savu radiostaciju nav ne dārgi, ne sarežģīti, un droši vien, ka "Youtube" var atrast pamācību, kā uztaisīt savu radiostaciju. Jautājums tikai, kāpēc cilvēks grib to darīt, jo ne visi ir uz to tik ķerti kā mēs, jo radio – tā tomēr ir zināma rūpe, tam ir jāvelta laiks. Ja tu esi uz to traks, tad vēl var saprast, bet citādāk... Kur tad ir jēga, un ko tur spēlēt?"

Reiteru izveidotajā radiostacijā neskan populārākie hiti, jo, spēlējot mūziku, kas skan visās pārējās radiostacijās, zustu radio unikalitāte un tā pastāvēšanas jēga vispār. "Kāpēc klausītājam klausīties vienu mazu hitu staciju, ja tādu visā pasaulē ir vairāki miljoni?" saka Einārs. "Ir jādomā, ar ko piesaistīt auditoriju. Mēs esam nišas produkts, to mēs apzināmies un no tā nebaidāmies. Mūsu radio izskan šim reģionam aktuāla vietējā informācija, kādreiz arī palīdzam atrast pazudušas lietas un tamlīdzīgi – tas cilvēkiem ir vajadzīgs. Bet globālu ziņu, kas izskan citās stacijās, par notikumiem pasaulē, sprādzieniem un tā tālāk, mums nav."

Ikdienā Einārs pamatā klausās savu radio, jo ir atbildīgs arī par tā tehnisko pusi, bet intereses pēc šad tad ieslēdzot arī citas radiostacijas. Gadoties, ka, braucot mājās no Rīgas, ieslēdz automašīnā "Radio Pieci" un tikai Siguldā pamana, ka savējo ir aizmirsis izslēgt.


Klausītāju skaits Siguldā aug

Runājot par radio izaugsmi, Einārs teic, ka esot visādas domas un nākotnes vīzijas, bet tam visam vajag enerģiju un, ja jāiesaista vēl kāds, finanšu līdzekļi. "Cilvēki, kas gribētu to darīt fanātiski, ir uz pirkstiem saskaitāmi, turklāt paiet laiks, un tas fanātisms un entuziasms noplok, cilvēkam nav laika. Bet, ja par to saņem naudu, tad arī laiks un enerģija atrodas."

Einārs atzīstas, ka zelta rudens, Siguldas alas, slēpošana un viss, par ko jūsmo Siguldas viesi, ikdienā viņam mazliet paslīd garām, jo, esot visā tajā iekšā, pats bieži vien to neredzot tā, kā varbūt pamana un novērtē pilsētas viesi un tūristi. "Sigulda ir skaista pilsēta, un man prieks, ka tā forši attīstās, šeit top aizvien kaut kas jauns. Ja jāizvēlas dzīvot ārpus Rīgas, tad mana izvēle ir Sigulda. Nav arī tālu no Rīgas. Uzskatu, ka man ir paveicies, ka es dzīvoju šeit. Turklāt iedzīvotāju skaits Siguldā palielinās, un tas ļauj cerēt, ka arī mūsu klausītāju skaits tikai augs."

Jautāts, kāda mūzika piestāvētu Siguldas rudenim, Einārs padomā un saka: "Sigulda nav nekāda metropole ar baigo draivu. Hārdroks šai pilsētai īsti nepiestāvētu. Sigulda ir kaut kas sapņains." Einārs apsola, pa pavasarī radio noteikti izskanēs "Zied ievas Siguldā", piebilstot: "Kaut arī tas nav mūsu formāts, laiku pa laikam tomēr arī šādu mūziku uzspēlējam."