Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Dati iesniegti par 2048 kokiem. No tiem 554 reģistrēti kā dižkoki, 1422 – kā pretendenti, 72 – kā eksotiski, īpatnēji un memoriāli koki. Dati ir par kokiem Rīgā, Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Garkalnes, Stopiņu un Ropažu novados, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Jūnija beigās aizsāktās akcijas "LV100 Dižošanās" aicinājums saklausīts tuvos un tālos Latvijas nostūros, un papildus Arņa Bērziņu dāvinājumam atrasti vēl teju 200 dižkoki. Ikviens interesents noderīgu informāciju par dižkoku meklēšanu var izlasīt un dižkokus kartei pievienot tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv.

"Savu vēlmi un interesi atklāt arvien jaunus dižkokus nu jau varu dēvēt par dzīvesveidu. Dzīvoju Biķernieku meža tuvumā un rītos, dodoties uz darbu, man patīk izmest loku pa mežu, lai apsekotu potenciālos dižkokus. Šī nodarbe izvērtusies par sava veida monitoringu, un arī šie dati nodoti Dabas aizsardzības pārvaldei," pauž A. Bērziņš, novēlot katram latvietim atrast savu dižkoku. "Aicinu nedarīt tiem pāri un, dodoties dabā, pievērst uzmanību, kur viņi mājo. Ir labi tos zināt un padarīt publiski pieejamus arī citiem, lai ikviens var tos aplūkot un priecāties par to varenību."

"Esam ļoti pateicīgi par iesniegto informāciju. Ir paveikts milzīgs darbs, kas mūsu darbiniekiem ievērojami palīdzēs dižkoku apsekošanā un reģistrēšanā dabas datu pārvaldība sistēmā "Ozols". Aicinu sekot Arņa Bērziņa piemēram un laikā, kad mūsu valsts gatavojas valsts simtgades svētkiem, atrast un uzdāvināt Latvijai vismaz vienu dižkoku, jo tikai kopā mēs varam atklāt, cik patiesībā bagāta ir Latvijas daba," citēts DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

Datu dāvinātājs A. Bērziņš pēc izglītības ir biologs, līdz 1997. gadam strādājis Nacionālajā botāniskajā dārzā, kur interese par dižkokiem padziļinājusies. Taču pirmo dižkoku – 3 metru priedi – A. Bērziņš atklājis un reģistrējis jau 1982. gadā, kas arī uzskatāms par pirmo atspēriena punktu dižkoku meklēšanā. Diemžēl šobrīd šīs priedes vairs nav, tā nolūza 1986./87.g. ziemā. Kopš tā laika dati par potenciālajiem un reģistrētajiem dižkokiem dažādos laikos vairākkārt nodoti gan Rīgas Domes Vides daļai, gan DAP, Dabas retumu krātuvei un Nacionālajam botāniskajam dārzam Salaspilī.

Sniedzot datus par dižkokiem un palīdzot tos mērīt, A. Bērziņš piedalījies arī vairāku Aivara Jakoviča sarakstīto ekotūrisma ceļvežu tapšanā – par Šmerli, Mežaparku un Rīgas piejūru. Kopā ar A. Jakoviču ir apsekoti Pierīgas meži, Garkalnes novads un daļa no Sējas novada Piegaujas. Viņš ir arī dendroloģiskas kolekcijas izveidotājs un īpašnieks, kā arī Latvijas Dendrologu biedrības biedrs.

Latvijā šobrīd jau ir saskaitīti vairāk nekā 8000 dižkoku, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem. Tādēļ, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi iniciatīvu "LV100 Dižošanās". Tās ietvaros ikvienu aicina doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Noderīga informācija, kā meklēt un kartēt dižkokus, pieejama tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv. Tur arī izveidota lietotājam ērta karte, kur apskatīt jau esošos dižkokus un pievienot jaunus. Digitālajā kartē ievietotos datus par atrastajiem kokiem pēcāk pārbaudīs un norādītos kokus dabā apsekos Pārvaldes speciālisti. Ja koks atbildīs noteiktajiem standartiem, to reģistrēs Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols", un pie tā izvietos informatīvo zīmi.

Iniciatīva "LV100 Dižošanās" turpina Latvijas valsts simtgades aizsākto aicinājumu, dāvināt savu laiku labiem darbiem pašiem sev un Latvijai, lai kopīgi paveiktu nozīmīgas lietas.