Daudzu Latvijas olimpiskās delegācijas dalībnieku CV atrodams ieraksts par Murjāņu Sporta ģimnāziju, bet, piemēram, pludmales volejbolistu Ruslanu Sorokinu ar Pierīgu saista mācības Zaķumuižas pamatskolā. Tomēr par īstu reģiona pārstāvi gan laikam var uzskatīt vienīgi Igoru Sokolovu, kuram 3. augustā Londonā paredzētas kvalifikācijas sacensības vesera mešanā.
Cits sporta veids nekad nav bijis prātā
Igors dzimis Rīgā, arī trenējas lielākoties galvaspilsētā, taču dzīvo un strādā Salaspilī. Jau divus gadus viņš vietējā sporta skolā savu pieredzi un iemaņas nodod jaunajiem censoņiem. Salaspilī pie Igora trenējas puiši vecumā no deviņiem līdz 17 gadiem, pagājušajā sestdienā tur notika sporta skolas kausa izcīņa vesera mešanā, kurā piedalījās jaunieši un jaunietes arī no Valmieras un Ķekavas.
Kā pats nonācis pie ne pašas populārākās vieglatlētikas disciplīnas, I. Sokolovs lāgā nevar paskaidrot: "Tas man vienmēr ir paticis un interesējis, un nopietni ar kādu citu sporta veidu nodarboties nekad nav bijis prātā." Savu aizrautību ar vesera mešanu viņš apliecina, izvelkot no somas fotoaparātu un parādot īsu filmiņu, kurā viens no viņa audzēkņiem, deviņus gadus vecs puišelis, jau diezgan tehniski vicina pa gaisu saites galā piestiprināto lodi. "Trenējas tikai kādus astoņus mēnešus..."
Kopā ar baltkrieviem lielāks azarts
Pats Igors metienu tehniku trenera Jāņa Kolidzeja vadībā treniņos slīpē katru dienu, daudz laika paiet arī svaru zālē, kur slodzes, tuvojoties atbildīgākajām sacensībām, gan tiek samazinātas. Ziemā "Daugavas" stadiona manēžā labprāt uzspēlējot florbolu – ja vienkopus savācas pietiekami daudz gribētāju.
Pēdējos gados jau ierasti sezonas pašu sākumu Sokolovs pavada treniņnometnē Baltkrievijā. "Tur, sākot ar pirmās klases skolniekiem, ir kādi divi simti vesera metēju. Ar citiem kopā trenēties ir interesantāk un noderīgāk, var šo to pamācīties," skaidro Latvijas rekordists. Tieši pienācīgas konkurences trūkumu vietējā mērogā viņš atzīst par galveno iemeslu, kāpēc līdz šim augstākā mēroga sacensībās – pasaules un Eiropas čempionātos, olimpiskajās spēlēs – vēl ne reizi nav izdevies pārvarēt kvalifikācijas barjeru un iekļūt finālsacensībās.
"Pirms gadiem trim, četriem strādājām kopā ar Aināru Vaičulenu. Abiem auga rezultāti, abi kopā tikām uz 2009. gada pasaules čempionātu. Bet tagad viņš strādā un ar vesera mešanu nopietni vairs nenodarbojas. Kamēr blakus ir baltkrievi, azarta un motivācijas ir vairāk, tāpēc arī rezultāti sezonas sākumā ir labāki. Pēc tam saņemties ir grūtāk," I. Sokolovs skaidro pēdējo gadu tendenci, kad labākos rezultātus viņš ir sasniedzis pavasarī un vasaras sākumā.
Zaudējums – papildu motivācija
Relatīvu neveiksmi Igors piedzīvoja arī šāgada Eiropas čempionātā jūnija beigās Helsinkos. Kvalifikācijā tikai 70,80 metri un 23. vieta 31 dalībnieka konkurencē. Uzreiz pēc sacensībām viņš solīja, ka sliktais starts dos papildu motivāciju sagatavoties olimpiskajām spēlēm Londonā. Tagad I. Sokolovs atklāj, ka ne tikai psiholoģiskajā ziņā vien.
"Pēc Eiropas čempionāta pamainīju mešanas tehniku, precīzāk, atgriezos pie tās, kuru lietoju pirms gadiem trim. Izmaiņas ir par kādiem 20 procentiem. Veseri jūtu labi, vienīgi vairāk sāp mugura. Bet ko lai dara, nav man vairs 25 gadi," ar smaidu sejā nopūšas 37 gadus vecais Latvijas olimpietis. Londonā labot pašam piederošo Latvijas rekordu 80,14 metri Igors nesola ("Šogad tas noteikti nenotiks!"). Taču liek saprast, ka arī negatavojas pēc olimpiskajām spēlēm teikt sportam ardievas.
Šāgada pasaules reitingā Igors Sokolovs ar 78,21 m tālu raidījumu ir 24. vietā. Ja arī klusībā viņš zina, uz ko tēmē Londonā, skaļi par to runāt atsakās: "Neko nevaru prognozēt. Šodien var sanākt lielisks metiens, rīt – pilnīgi nekāds. Tas ir atkarīgs no daudz kā – laika apstākļiem, pašsajūtas, domām galvā. To, vai būs labi vai ne, es labākajā gadījumā varu pateikt tikai sacensību rītā."
Dīvaini cilvēki un "makdonalds" par brīvu
Igoram ir Pekinas olimpisko spēļu pieredze – pirms četriem gadiem viņš "uz špricēm" cirkšņa muskuļa savainojuma dēļ vesera metēju sacensībās ierindojās 19. vietā. "Tīri no sacensību viedokļa olimpiskās spēles nav nekas īpašs – tāds pats stadions, tie paši konkurenti. Taču tas, kas notiek apkārt, gan ir daudz interesantāks. Dzīvošana kopā ar citiem olimpiskajā ciematā. Dīvaina izskata cilvēki, kas apmeklē jau nez kuras spēles un no vienas vietas apkarinājušies ar nozīmītēm. Un vēl "makdonalds" par brīvu!" nosmej salaspilietis.
Interesi par individuālajiem sporta veidiem Igors Sokolovs apliecina, arī taujāts par to, kuras sacensības pats gribētu Londonā apmeklēt un pavērot. "Vieglatlētiku, protams. Un svarcelšanu! Kad televīzijā rāda lielos svarcelšanas mačus, skatos no pirmās līdz pēdējai minūtei. Interesanti ir gan tas, kā sportisti cīnās ar rezultātiem, gan tehniskais izpildījums, gan arī taktiskā cīņa. Sporta spēles? Tās mani nekad īpaši nav saistījušas. Hokejs vēl tīri labi patīk, bet, piemēram, futbols pavisam ne."
Kad jau gatavojamies atvadīties, pie I. Sokolova pienāk stadiona darbinieks un apjautājas, kad īsti viņš braukšot uz Londonu. Igors nopietni atsaka: "Vēl viss darbs tepat nav padarīts." Un dodas uz kārtējo treniņu.
Atgādinām, ka vasaras XXX olimpiskās spēles Londonā tiks atklātas šodien, 27. jūlijā, un tās ilgs līdz 12. augustam.