Kopš Aristoteļa "Poētikas", kur pirmo reizi tiek teoretizēts par teātra praksi, diskusija par to, kas ir teātris un kā to darīt pareizi, ir nebeidzama. Ko aktieris dara, kad viņš vai viņa spēlē uz skatuves? Ko nozīmē "spēlēt"? Vai aktieris pārnes reālās dzīves izpausmes skatuves varoņu emocijās vai tā tomēr ir kaut kāda "cita dzīve"? Vai un kā aktieris melo?
Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem aktieris Kaspars Zvīgulis mēģinās publiski atbildēt, par pamatu izmantojot 1778. gadā uzrakstīto franču filozofa un mākslas teorētiķa Deni Didro darbu "Paradokss par aktieri". Izrādās, 250 gadu veci aktierus un teātri mīloša autora teksti mums uzdod tos pašus mūsdienu jautājumus. Vai "spēlēt" ir "melot"?
1. Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Spānijā, braucot no kalna, ar longbordu apdzinu automašīnu. Vienā brīdī sapratu, ka nobremzēt nebūs iespējams. Vēl esmu dzīvs...
2. Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē...
Bērnudārzā apkakājos. Par to izvērsts stāsts bija izrādes "Īstā bērnība" sadaļā "Bērnudārzs".
3. Kas jūs iedvesmo darbam?
4. Kādi ir jūsu veselīgie ieradumi?
Neizmantoju sabiedrisko transportu, ikdienā braucu ar velosipēdu.
5. Kādi ir jūsu kaitīgie ieradumi?
Visi iespējamie.
6. Kultūras baudījums, kas pēdējā laikā atstājis spilgtāko iespaidu.
Ivana Gončarova "Parasts stāsts" Kirila Serebreņņikova režijā.
7. Grāmata/filma, ko ieteiktu izlasīt/noskatīties citiem.
Vienmēr ir vērts lasīt grāmatas un skatīties filmas, jo arī sliktas grāmatas un filmas reizēm vajag redzēt, lai ir, ar ko salīdzināt.
8. Kādu mūziku klausāties?
Skaļu.
9. Iecienīta vieta, kur pusdienot.
Pludmalē ar draugiem ēst paelju siestā.
10. Vieta, ko noteikti iesakāt apmeklēt.
