Dārzā aug 150 koki, ko stādījuši latviešu operas solisti, baletdejotāji, diriģenti, komponisti, aktieri, dzejnieki, rakstnieki un mākslinieki. Pie katra koka ir plāksnīte ar cilvēka vārdu, koka nosaukumu un gadu, kurā tas iestādīts.
Bija silta un saulaina jūlija diena, kad viesojāmies Annas Ludiņas dārzā. Ienākot pa vārtiem, pirmos pamanījām meža zemeņu pudurīšus, kas auga gar ceļa malām. To sārtās ogas un ziedu pumpuriņus izgaismoja saules zaķēni, kas spēlējās starp seno koku kuplajām lapotnēm. Visapkārt valdīja patīkama krēsla un neskarta daba.
Pa šaurām taciņām, kas veda starp zāli un vietām arī krūmājiem, tuvojāmies milzīgai lapeglei, uz kuras stumbra pamanījām baltu plāksnīti ar uzrakstu. Pienākot tuvāk, izlasījām – "Raimonds Pauls, Veiča baltegle, 1971. gada 4. maijs".
Mazliet tālāk aug ozols, ko iestādījis Pēteris Grāvelis 1964. gada 10. maijā. Bet vēl uz priekšu sarkanie ozoli, ko stādījusi Anna Ludiņa un viņas vīrs Adrians Pabians. Un visapkārt, kur vien paver acis, aug koki, ko stādījušas operdziedātājas Milda Brehmane Štengele, Žermēna Heina Vāgnere, baletdejotāji Anna Priede, Velta Vilciņa, Haralds Ritenbergs, diriģenti Edgars Tone, Rihards Glāzups, komponisti Lūcija Garūta, Jānis Ķepītis, aktieri Jānis Osis, Pēteris Lūcis, Vija Artmane, Harijs Liepiņš, Gunārs Cilinskis, Vera Singajevska, dzejnieki Imants Ziedonis, Jānis Peters, gleznotāji Eduards Kalniņš, Džemma Skulme, tēlniece Aleksandra Briede un daudzi citi.
Kopš 1998. gada "Līgotņu" māju saimnieces vairs nav mūsu vidū, bet viņas dārzā zaļojošie ozoli, liepas, kļavas, tūjas, lapegles, gobas, pīlādži, pieņemas augumā un spēkā, piepildot vēlmi, ko savulaik izteikusi Anna Ludiņa: "Mana vēlēšanās ir, lai šis dārzs augtu un kuplotu cauri gadu simtiem un sargātu savu stādītāju piemiņu. Diez vai kur citur pasaulē var sastapt vienkopus tik daudz dižu mākslinieku? Varbūt tāds dārzs ir vienīgais mūsu mīļajā Latvijā?"
"Annas Ludiņas vasaras mājā "Līgotnes" brīvdienās iegriežas viņas dēls Andris, meita Dzintra un mazbērni, lai iespēju robežās sakoptu "Mākslinieku dārzu" – nopļautu zāli, veidotu koku vainagus un dzīvžogu, atklāja Inčukalna Tautas nama vadītāja Inga Freimane. "Tā kā šis brīnišķīgais dārzs ir ne tikai dzimtas, bet arī visa novada mantojums, vēlamies nākt palīgā Annas Ludiņas bērniem. Piemēram, pie "Līgotņu" mājām esam uzstādījuši plāksni ar uzrakstu, ar laiku tur būs arī informācijas stends."
