Dakteris Ūdris vairākkārt viesojies Indijā un kādā no šīm reizēm dzirdējis par ārstu, kurš regulāri divas reizes gadā organizē labdarības pasākumus – brauc uz nabadzīgiem Indijas reģioniem un sniedz medicīnas pakalpojumus – konsultācijas, operācijas. Tas bija kas radniecīgs Kaspara paša idejām, tāpēc viņš izteicis vēlmi piedalīties. Pēc kāda laika šādu piedāvājumu arī saņēma un par saviem līdzekļiem devās ceļā.
"Indijā ieguvu praksi un pieredzi šādu pasākumu īstenošanā. Tur arī radās pamatideja, kaut ko līdzīgu izveidot Latvijā mūsu iedzīvotājiem. Atgriezos mājās un sāku to realizēt dzīvē. Atradu partnerus un palīgus, kas mani atbalstīja," stāsta ārsts.
Sākotnēji idejas īstenošanai viņš izvēlējies vienu no savām darbavietām – Jēkabpils reģionālo slimnīcu. "Izstāstīju savu domu kolēģiem, līdz tā nonāca līdz administrācijai Jēkabpils pašvaldībā, kur saņēmu atbalstu labdarības akcijas "Dzīvo vesels" īstenošanai," stāsta ārsts.
Kopumā šajā unikālajā projektā iesaistījās aptuveni 50 dažāda līmeņa medicīnas darbinieku. Tās laikā tika konsultēti 326 pacienti un veikta 21 bezmaksas operācija Jēkabpils pilsētā un tās apkārtnē dzīvojošajiem pensionāriem, invalīdiem un politiski represētajām personām. Akcijas veiksmīgai norisei tika saziedoti gandrīz 26 tūkstoši eiro, ko izlietoja medicīnisko materiālu iegādei, kā arī saimniecisko izdevumu segšanai.
Negaidīta izvēle – medicīna
Kaspars pirms 38 gadiem dzimis Rīgā, tad dzīvojis Doles salā, bet, kad sācis studēt Medicīnas Akadēmijā, vecāki pārcēlušies uz dzīvi Ogrē, Nogāzes ielā, kur dzīvo joprojām, starp citu, vienā kāpņu telpā ar Latvijas Valsts prezidentu. "Arī es esmu deklarēts Ogrē, lai gan pēdējos septiņus gadus dzīvoju Ikšķilē, kur iegādājos īpašumu," stāsta Kaspars.
Vecāku darbība bija saistīta ar pakalpojumu sfēru – auto krāsošanu un otru jomu – metināšanas pusautomātu ražošanu. "Bērnībā un skolas gados, ņemot vērā vecāku nodarbošanos, biju cieši saistīts ar tehniku. Skolas brīvlaikos palīdzēju tēvam pie automašīnu pulēšanas, vēlāk arī pie metināšanas pusautomātu ražošanas, komplektēšanas un pārdošanas. Loģiski šķita, ka studēšu Tehniskajā universitātē un iesaistīšos ģimenes biznesā. Mans pirmais skolotājs bija tēvs – kā rīkoties, kā risināt nestandarta situācijas, – tas viss nāk no viņa.
Mācoties 12. klasē, biju ekskursijā uz Anatomikumu. Divas manas klases biedrenes plānoja stāties Medicīnas akadēmijā, gāja pat sagatavošanas kuros un aicināja arī mani stāties šajā augstskolā. Redzot, kas notiek sekcijas zālē, sapratu, ka vēlos būt ārsts, kas operē. Atnācu mājās un paziņoju šo vēsti vecākiem. Laikam katram dzīvē paredzēts savs ceļš. Es ticu liktenim. Mūsu ģimenē nav mediķu, esmu pirmais. Vecāki par manu izvēli bija patīkami pārsteigti, to respektēja un atbalstīja.
Šis izvēlētais ceļš nebija viegls. Sāku studēt Medicīnas Akadēmijā jeb tagad Rīgas Stradiņa universitātē, bet pabeidzu studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, jo vecāki savulaik plānoja pārcelties uz Austrāliju un akadēmijas diploms neatbilda Austrālijas standartiem. Tur bija nepieciešams universitātes diploms, tāpēc mainīju mācību iestādi. Man būtu bijis jābrauc vecākiem līdzi, bet liktenis pavērsās tā, ka, pusgadu nodzīvojuši Austrālijā, viņi atgriezās Ogrē, jo mamma nespēja iejusties šīs valsts klimatā," stāsta Kaspars.
Nedēļā – 10 operācijas
Absolvējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti, rezidentūras laiku Kaspars aizvadīja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Locītavu endoskopiju apguvis Lietuvā, Klaipēdas universitātes klīnikā, kā arī no 2008. gada papildinājis zināšanas vadošajās Eiropas klīnikās Itālijā, Spānijā, Polijā un Lielbritānijā. Viņš ir pirmais, kurš Latvijā veica artroskopisku plecu locītavas nerva atbrīvošanas operāciju, kā arī artroskopisku plecu stabilizējošu operāciju.
"Mācības kopumā prasīja 10 manas dzīves gadus. Kad pabeidzu rezidentūru, sāku strādāt Vidzemes reģionālajā slimnīcā Valmierā, jo tur tobrīd bija brīva vakance un labs kolektīvs. Šobrīd man ir vairākas darbavietas – Jēkabpils reģionālā slimnīca, Saldus medicīnas centrs un Jelgavas poliklīnika. Esmu arī līdzīpašnieks Rietumu klīnikai Rīgā, kur notiek konsultācijas, pēcoperācijas aprūpe un fizioterapija. Operēju arī klīnikā "Aiwa" un Siguldas slimnīcā.
Tā ir mazinvazīvā ķirurģija, artroskopija – operēju plecu, ceļu un pēdu locītavas. Nedēļā veicu vidēji 10 operācijas, katra no tām vidēji ilgst aptuveni 40 minūtes. Man patīk tas, ko daru, un šis darbs man padodas. Ja pacienti ir apmierināti un saka paldies, ka viņiem vairs nesāp, tad es visu daru pareizi," stāsta Kaspars.
Par notikumiem Ikšķiles un Ogres novadā dakteris lielākoties uzzina no interneta, jo brīvo dienu ir gaužām maz un tās viņš cenšas pavadīt kopā ar ģimeni. Arī viņa dzīvesbiedre Jana Solska ir saistīta ar medicīnu – radioloģiju, taču, esot mājās, visa uzmanība tiek veltīta abu gadu vecajām atvasēm – dvīņiem – meitiņai un dēliņam. Vēl Kasparam patīk makšķerēšana un nereti arī medības, kas sniedz iespēju atrasties pie dabas.
Vēlas labdarības akcijas turpināt
Uzzinot par Jēkabpilī notikušo vērienīgo akciju, dakteri Ūdri uzrunāja Ikšķiles novada pašvaldības pārstāvji un lūdza sniegt bezmaksas konsultācijas sava novada iedzīvotājiem.
"Protams, es neatteicos un labprāt to darīju. Novembra nogalē Rietumu klīnikā bez maksas konsultēju 18 ikšķiliešus – pensionārus, represētās personas un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Savukārt ārste – rezidente un mana līgava Jana Solska veica 10 bezmaksas ultrasonoskopijas izmeklējumus vēdera dobumam vai vairogdziedzerim Medicīnas centrā "Balt–Med–Ros". Ceru, ka šovasar Jēkabpilī uzsākto labdarības akciju martā turpināsim Saldū un augustā jau atkal Jēkabpilī.
Lauku rajonu slimnīcas šim mērķim nav izvēlētas nejauši, jo ne visiem pagastos dzīvojošajiem ir iespēja nokļūt Rīgas medicīnas iestādēs. Konsultācija ir bezmaksas, sākot ar analīzēm, un, ja tas nepieciešams, beidzot ar operāciju. Ir iecere turpmāk to darīt katru gadu. Tiesa gan, tas lielā mērā atkarīgs arī no saziedotās naudas, no uzņēmējiem, no citiem apstākļiem, jo tas ir komandas darbs, kurā iesaistīti ne tikai ārsti un medicīnas personāls, bet arī juristi, sociālie darbinieki utt.," skaidro ārsts.
Vislielākā pateicība – pacienta smaids
Jautāts, kāds ir ieguvums no šī projekta, Kaspars teic: "Labdarības akcijas mērķis nebija nokļūt televīzijā vai saņemt balvu. Dabā pastāv dažādi nerakstīti likumi, – lai kaut ko saņemtu, kaut kas jāsniedz pretī. Arī Bībelē teikts par desmito tiesu. Esmu ticīgs cilvēks, katolis, un man šķita tikai dabiski sniegt to, ko protu vislabāk – ārstēt. Es daudz strādāju, un kāpēc gan nevarētu daļu sava laika, daļu sevis ziedot citiem?
Man vislielākais gandarījums ir pacienta smaids. Tas dažkārt ir daudz vērtīgāks par samaksu. Tā sajūta, ka esi spējis kādam palīdzēt, neko neprasot pretī, vārdos nav aprakstāma. Tas sniedz prieku, gandarījumu un vēlmi turpināt. Savulaik bija domas visu mainīt gan mācību procesa laikā, gan pēc pabeigšanas, tomēr esmu sapratis, ka medicīna ir tā vieta, kur man dzīvē jābūt un atpakaļceļa jau sen vairs nav.
Cilvēkos visaugstāk vērtēju vārda turēšanu. To cenšos ievērot arī savā dzīvē. Man nepatīk meli. Pats cenšos būt godīgs un to vēlos sagaidīt arī no citiem. Mans dzīves moto ir nenolaist rokas pie pirmajām problēmām un visu laiku virzīties uz priekšu," saka Kaspars.
"Zelta ābele" aizceļojusi uz Ikšķili
To, ka jēkabpilieši viņu izvirzījuši titulam "Latvijas lepnums", Kaspars uzzinājis, būdams komandējumā ārzemēs. "Man piezvanīja un paziņoja šo vēsti. Protams, biju patīkami pārsteigts. Apbalvošanas ceremonijā kopā ar mani bija gan vecāki, gan dzīvesbiedre. Nedaudz uztraucos, kā viss noritēs. Simboliskā balva "Zelta ābele" šobrīd jau aizceļojusi uz manam mājām Ikšķilē, kur ieņēmusi goda vietu," stāsta Kaspars un piebilst:
"Šo apbalvojumu būtu pelnījuši visi dakteri, māsiņas, anesteziologi, – ikviens, kas atsaucās manai idejai un iesaistījās labdarības akcijā. Prieks, ka Latvijā ir tik daudz cilvēku, kas vēlas darīt ko tādu. Ogres un Ikšķiles novada iedzīvotājiem Jaunajā gadā novēlu būt laimīgiem, gūt panākumus un, protams, arī veselību – mazāk dažādu traumu," sarunas noslēgumā vēl "Latvijas lepnums", ārsts traumatologs – ortopēds Kaspars Ūdris.
