Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tomēr medicīnas aprūpes sistēma nevarētu pastāvēt bez feldšeriem, medmāsām un mediķu palīgiem, kuri sniedz atbalstu ārstiem, ikdienā dalot rūpes par slimnieku veselību.

Dace Dābola jau ceturto gadu strādā par ārsta palīdzi Baldonē, Daces Ročānes ģimenes ārsta praksē, kur uzskaitē ir vairāk nekā pusotra tūkstoša pacientu. Ikdienā slodze esot liela, vidēji uz pieņemšanu atnāk 10 cilvēku, ja neskaita tos, kuri pēc palīdzības vēršas akūti, – to skaits svārstās atkarībā no sezonas.

Taču Dace nesūdzas, viņai šis ritms patīk. Papildus darbam Baldonē viņa divas reizes nedēļā brauc arī uz Rīgu, kur strādā par medmāsu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Zināšanas mazo pacientu veselības aprūpē tiekot liktas lietā arī ģimenes ārsta praksē Baldonē, sverot, mērot un vakcinējot mazulīšus.

Reizēm nākas būt arī psihologam

Par to, ka Baldonē tiek meklēts ārsta palīgs, Dacei pastāstījusi draudzene. Sākumā viņa apsvērusi iespēju no piedāvājuma atteikties, jo bijis bail mesties nezināmajā, tomēr galu galā izlēmusi ļauties jaunam izaicinājumam. Arī vīrs un ģimene izrādījuši atbalstu, un tā Dace sākusi mērot ceļu no Vecumniekiem uz Baldoni, lai trīs dienas nedēļā no astoņiem rītā līdz četriem vakarā strādātu par ārsta palīgu. „Tagad domāju: ko gan es darītu bez šī darba?" sieviete smej.

Darbs bērnu slimnīcā un ārsta praksē, protams, atšķiras, katram ir sava specifika, turklāt Baldonē Daces pienākumos ietilpst ne tikai rūpes par mazajiem, bet arī par pieaugušajiem pacientiem.

Dace stāsta, ka ārsta palīgs – tas ir palīgs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Viņa sagatavo pacientu slimības vēstures, noņem analīzes, apkopj pēcoperāciju rētas, taisa kardiogrammas, saraksta nepieciešamo informāciju pacientu medicīnas kartītēs, sašķiro analīžu rezultātus, lai ārsts, atnākot uz darbu, varētu ķerties pie pacientu apskates un ārstēšanas, netērējot laiku citām nodarbēm.

Protams, nākas būt ārsta palīgam arī pārnestā nozīmē – uzklausīt pacientus, kuri vēlas vienkārši aprunāties, un tad reizēm nākoties būt arī psihologam. Tas attiecināms arī uz situācijām, kad cilvēkam tiek paziņota smaga diagnoze, piemēram, par onkoloģisku saslimšanu. "Tad cenšamies slimnieku uzmundrināt, dot cerību, ka viss vēl nav zaudēts," stāsta Dace.

Nav divu vienādu darbadienu

Sākoties pieņemšanai, pirmie ierodoties akūtie pacienti – tādi, kurus skārusi kāda pēkšņa kaite, piemēram, augsta temperatūra, sāpes, asinsspiediena problēmas. Dace Dābola stāsta, ka ziemā šādu slimnieku ir daudz vairāk, it īpaši gripas un vīrusu sezonā, tad akūtā stunda reizēm ievelkoties daudz ilgāk un pacientiem, kuri apmeklē ārstu pēc pieraksta, nākoties pagaidīt. Tas prasa zināmas pūles arī no medicīnas personāla puses, jāmēģina ieiet atpakaļ ierastajā ritmā, nepametot nevienu sirdzēju novārtā.

Savukārt vasarā cilvēki vairāk vēršas pēc palīdzības, jo guvuši kādu traumu, bērniem pēc grilētu produktu ēšanas sāp vēders, radušās problēmas pēc ilgstošas uzturēšanās saulē. Tāpat esot jūtams, ka sākusies dārzu sezona, kad cilvēki daudz laika pavada svaigā gaisā, ravē, rušinās pa zemi. Tad neesot laika katru dienu sēdēt ārsta kabinetā. "Labi, ja atrod laiku ātri ieskriet pēc vajadzīgās zāļu receptes," Dace smaidot atklāj.

Reizēm gadoties arī smagas situācijas, kad sirds slimnieks atnāk pie ģimenes ārsta ar kādām sūdzībām, taču nekavējoties ir jāsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu brigāde, kas pacientu nogādā Rīgā, lai sniegtu atbilstošu ārstēšanu stacionārā.

No rītiem tiekot noņemtas arī analīzes, un Dace stāsta, ka lielai daļai pacientu tas ir atvieglojums, jo nav jādodas uz Rīgu vai kādu laboratoriju, arī rezultāti dakterei tiek nosūtīti elektroniski. Tomēr neesot divu vienādu dienu, katra ir citāda – nāk citi pacienti, tiek rasti dažādi risinājumi veselības problēmu novēršanai.

"Ir patīkami, ka tavu darbu novērtē!"

Vaicāta, vai pacienti Rīgā un Baldonē atšķiras, Dace Dābola atbild apstiprinoši. "Baldone ir maza pilsētiņa, šeit visi cits citu pazīst, parunājas, attiecības ir sirsnīgākas," viņa skaidro. Īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem esot būtiski, ka personāls zina viņu vārdu, atceras pacienta stāstīto pat bez ieskatīšanās slimības vēsturē. Tas veidojot pozitīvu atmosfēru, atvieglo komunikācijas problēmas, padarot ikdienu mazliet saulaināku visām iesaistītajām pusēm.
Ārsti un māsiņas tiekot lutināti ar pateicības vārdiem. Dace rāda tikko saņemtu kartīti, kurā abas ar dakterīti tiekot sveiktas Medicīnas darbinieku dienā.

"Ir patīkami, ka tavu darbu novērtē," ārsta palīdze stāsta. "Protams, būtu patīkami, ja mediķu novērtējums izpaustos arī atalgojuma apjomā, bet tas jau ir cits stāsts. Galvenais, ka esam neaizstājami un vajadzīgi saviem pacientiem, un tas dod piepildījumu un gandarījumu. Man šis darbs ir sirdslieta un sava veida misija," Dace piebilst.

Ārsta palīdze apgāž arī mītu, ka pie ārsta nāk tikai pensionāri un sievietes. "Pie mums vēršas visu vecumu un abu dzimumu pacienti, arī vīrieši rūpējas par savu veselību, nāk uz profilaktiskajām pārbaudēm un nodod analīzes." Tāpat nevarot apgalvot, ka vīrieši esot „sliktāki" pacienti, kas sūdzas un izrāda neapmierinātību ar ārstu ieteikumiem. Tieši pretēji – pēc Daces stāstītā, vīrieši uz veselības problēmām bieži mēģinot skatīties ar humoru, un tas, protams, uzlabo omu arī personālam.

Īpašu prieku Dacei, kura pēc specializācijas ir bērnu māsa, sagādā jaunās māmiņas, kuras mūsdienās esot ļoti zinošas un izglītotas, pievēršot īpašu uzmanību gan krūts barošanas nozīmei, gan mazulīša labsajūtai. „Ir patīkami redzēt mammas, kuras izjūt sava bērniņa vajadzības, paļaujas uz savu intuīciju, esot ar mazo uz viena viļņa, bet tajā pašā laikā uzklausa arī mediķu ieteikumus un padomus."