– Vai zinātne Latvijā šobrīd piedzīvo uzplaukumu?
– Nav iespējams uz šo jautājumu atbildēt viennozīmīgi. Katrā ziņā, valsts atbalsts zinātnei ir niecīgs. Sākoties krīzei 2008. gadā, finansējums zinātnei tika samazināts vairāk nekā uz pusi, diemžēl šajā jomā krīze joprojām nav beigusies. Neizjūtam, ka Latvijas ekonomikā būtu realizējies veiksmes stāsts!
Liela daļa Latvijas pētnieku un izgudrotāju dzīvo tikai no projektiem, nav bāzes finansējuma, bet arī zinātniekiem jāēd katru dienu, nevis tikai tad, kad ir kāds projekts! Šobrīd lielākajā daļā valsts zinātnisko institūtu ir tukšais periods, nav lielo grantu un Eiropas Savienības projektu. Tas nozīmē, ka nav arī naudas. Diemžēl daļa zinātnieku tāpēc ir devušies strādāt uz citām valstīm, jo mūsu pētnieki ir spējīgi konkurēt arī pasaules līmenī.
Organiskās sintēzes institūts savulaik izvēlējās mazliet citu pieeju, neticējām valdības solījumiem, tādēļ nolēmām daļu finansiālās bāzes veidot paši, proti, daļu projektu naudas neizmaksājām kā atalgojumu institūta līdzstrādniekiem, bet paglabājām nebaltām dienām, lai darbs varētu notikt arī tad, kad citu resursu nav.
Nenoliedzami, Latvijas zinātnieki pasaulē tiek augstu vērtēti. Organiskās sintēzes institūts šobrīd sadarbojas ar pasaules lielākajām farmācijas kompānijām, kuras novērtē mūsu darba kvalitāti un cenu politiku. Arī starptautiskā pētījumā, kurš izvērtē dažādu zinātnisko institūtu darbību, esam saņēmuši augstāko iespējamo novērtējumu.
– Vai tas, kāda situācija pašlaik ir zinātnē, rosina jauniešus izvēlēties profesiju kādā no zinātņu nozarēm?
– Pirmkārt, visos laikos, neatkarīgi no finansējuma, ir tikai neliels procents skolu beidzēju, kuri vispār ir spējīgi studēt ko zinātnisku! Tam ir vajadzīga īpaša prāta konfigurācija. Protams, atklāts paliek jautājums, cik no šiem studēt un saprast spējīgajiem jauniešiem izvēlēsies profesiju kādā no zinātņu nozarēm jeb, precīzāk, padarīs to par savu dzīvesveidu. Visi zinātnieki ir sava darba fanāti, tā ir sava veida misijas apziņa, kas rosina pētnieku darboties.
Turklāt tā ir viena no jomām, kurā nemitīgi notiek jauni atklājumi, tiek publicēti pētījumu rezultāti, kas apgāž vēl tikko spēkā esošās teorijas. Nemitīgi sevi ir jāpilnveido! Drīz būs gandrīz 50 gadu, kopš esmu zinātnieks, bet joprojām katru dienu daudzas stundas veltu jaunākās literatūras izpētei, lasu milzīgus teksta apjomus. Un tā dara visi, kam zinātne ir dzīvesveids, citādi nemaz nav iespējams!
Domāju, skolās būtu jāizvēlas mazliet cita pieeja bērnu apmācībā. Jauniešiem ir būtiski iemācīties ātri lasīt, ātri sameklēt internetā nepieciešamo informāciju, pārzināt nevis vienu vai divas, bet trīs un četras svešvalodas. Jāmāca jaunajai paaudzei nevis kaut ko iekalt no galvas, bet mācēt operēt ar milzīgo informācijas daudzumu, kurš pieaug ar katru dienu.
– Bet vai šādi, pasaules izglītības standartiem atbilstoši sagatavoti, jaunieši izvēlēsies palikt Latvijā?
– Šis jautājums, protams, ir aktuāls! Ko mēs varam cilvēkiem piedāvāt, lai viņi šeit paliktu? Tā ir milzīga problēma – ja valsti masveidā pamet darbspējīgi iedzīvotāji! Igauņu zinātnieki aprēķinājuši, ka viena strādājošā aizbraukšana valstij rada 200 tūkstošu eiro lielus zaudējumus. Tad nu parēķiniet, kādus resursus mēs pazaudējam, ja pēdējos gados emigrējuši gandrīz 400 tūkstoši cilvēku!
– Kā tas, pēc jūsu domām, ietekmēs valsts attīstību nākotnē?
– Redziet, šobrīd dzīvojam neparastā laikā. Cilvēki aizbrauc, viņu vietā atbrauc tā sauktie bēgļi. Skaidrs, ka tas atstās sekas uz ikvienu nāciju.
Notiek cīņa pret tradicionālajām vērtībām, un uzskatāms piemērs tam ir viendzimuma attiecību propaganda. Tas ir nepieņemami gan no morālā, gan zinātniskā viedokļa. Protams, šādi orientēti cilvēki ir bijuši visos laikmetos. Katrs apmierina savas dziņas sev pieņemamā veidā, un par to viņi nav jāliek cietumā! Problēmas sākas tad, kad šīs cilvēku grupas mēģina panākt, lai pārējie to pieņem un saprot, jo tas nav sabiedrības interesēs!
No zinātnes viedokļa raugoties, ir skaidrs, ka viendzimuma attiecībās pēcnācēji netiek radīti, nav pienesuma sabiedrības labā. Varam būt tik moderni, cik vēlamies, bet cilvēkiem ir jādzemdē bērni, ja gribam pastāvēt!
– Vai tas saskan arī ar jūsu personisko pārliecību?
– Esmu kristietis, un tas veido manu pasaules uzskatu. Turklāt zinātnieku vidē ir daudz vairāk tādu cilvēku, kuri tic Dievam un kreacionisma idejai, nekā tādu, kuri tam netic. Darbā neesmu izjutis neizpratni savu uzskatu dēļ.
Paskatieties vēsturē – cik daudz dažādu teoriju ir uzskatītas par patiesām, bet galu galā atmestas! Dieva ideja ir spējusi pārdzīvot uzbrukumus.
Arī zinātnē ir lietas, kuras līdz galam nav iespējams izskaidrot, ja atmetam ideju par Radītāju. Paņemiet mērkaķi un selekcionējiet kaut simt reižu – cilvēks no viņa nesanāks! (Smejas)