Kad saulainā sestdienas dienā ierodos Ropažos, Māris, Uģis, Kristaps un abi Andreji no vēstures rekonstrukcijas kluba "Rodenpoys" lapenītē pie pilsdrupām mani sagaida, tērpušies visnotaļ svinīgi.Puišiem mugurā drānas, kādas parasti var ieraudzīt tikai Holivudas filmās vai bruņinieku svētkos, bet pie sāniem zobens, nazis, šķēps. Ikdienā gan viņi tā nemēdzot staigāt, jo 21. gadsimts tomēr pieprasa savu "dreskodu". Taču vasarās teju katru nedēļas nogali puiši ietērpjas viduslaiku tērpos un dodas uz kādu senās cīņas festivālu vai citu saietu. Un tas viss tikai tāpēc, lai mums, Homo Vulgaris jeb cilvēkam parastajam, parādītu, kā Ropažu ļaudis dzīvoja 14. gadsimtā.
Interese par sendienām jau šūpulī ielikta
Puiši, visi kā viens, apgalvo, ka interese par vēsturi viņiem jau šūpulī ielikta. Piemēram, Andrejs bērnībā lasījis stāstus par varonīgajiem bruņiniekiem, savukārt Uģis un Viesturs tā nopietni ar mūsu senču mantojuma pētīšanu esot aizrāvušies pusaudžu gados, kad Rīgas Skolēnu pilī apmeklējuši arheoloģijas pulciņu.
"Interese par senatni jau ir bijusi vienmēr. Bet vēstures rekonstrukcijas klubā iesaistījos pusaudža gados. Tas bija mūsu gadsimta sākumā, un toreiz mūsu klubu sauca par "Trejasmeni". Tikai pāris gadu vēlāk, par godu vēsturiskajam Ropažu nosaukumam, tas ieguva "Rodenpoys" vārdu, kas tulkojumā no līvu valodas nozīmē "dzelzs dēls"," atklāj Uģis.
Viņš stāsta, ka sākumā "Trejasmens" bruņinieki vairāk esot pētījuši un centušies atdarināt Latvijas vēstures vēlā dzelzs laikmeta karavīru bruņojumu un dzīvesveidu, bet ap 2006. gadu nolemts vairāk pievērsties viduslaiku vēstures atveidošanai 14. gadsimtā.
"Tolaik Vācu ordeņa Livonijas atzars Rodenpois ciemata teritorijā uzcēla pili. Tā kļuva ne tikai par pilsnovada pārvaldes centru, bet kalpoja arī par kontrolposteni satiksmes ceļa nodrošināšanai un kā palīgpils Rīgas ordeņa pilij gadījumā, ja nāktos karot ar Rīgas pilsētu. Par šiem vēstures notikumiem arī stāstām. Mēģinām to darīt ar pēc iespējas autentiskākiem tērpiem, rotām un ieročiem, kā arī ar cīņām parādīt, kā tad Vācu ordeņa brāļi ar kalpiem un vietējiem iedzīvotājiem līviem šeit, Ropažos, dzīvoja," norāda Uģis.
Vēstures entuziastu Ropažos netrūkst
Pašlaik "Rodenpoys" klubā iesaistījušies 25 braši jaunekļi, taču aktīvi uz bruņinieku cīņām dodas un tā laika viduslaiku dzīvesveidu piekopj kādi desmit, reizēm divtik, no kuriem puse ir Ropažu novada iedzīvotāji. "Kluba dalībnieku skaits, kā jau tas dzīvē ierasts, mainās. Cits aizbrauc uz ārzemēm strādāt, cits apprecas, piedzimst bērni, un tad nākas šo hobiju pamest. Bet ļoti liela daļa puišu ir kopā jau vairāk nekā piecus gadus, ja reiz ar šo lietu ir "saslimts"," teic Viesturs, kurš pats ropažnieku vēstures rekonstrukcijas klubā darbojas vairāk nekā desmit gadu.
Ik palaikam klubam pievienojoties arī jauni dalībnieki, taču uzreiz pie ieročiem un cīņas laukumā neviens tā uzreiz netiek laists. Sākumā jāiepazīst laikmeta un Ropažu novada vēsture, lai labāk spētu izprast, kā tad ļaudis tajā laikā dzīvoja, ko domāja, kā jutās, kam ticēja. "Izprast tā laika notikumus ir ļoti svarīgi. Pirmkārt, jau tāpēc, lai ciemiņiem varētu pastāstīt par senatnes notikumiem, kas saistīti ar Ropažu novadu. Otrkārt, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai viss, ko darām, būtu maksimāli autentisks. Tāpēc ir jāstudē grāmatas, jāpēta vēstures avoti, lai saprastu, kā, piemēram, tajā laikā tika darināti tērpi," skaidro Uģis.
Veikalā 14.gadsimta vamzi nenopirksi
Neviens vēsturiskā rekonstrukcijas kluba dalībnieks nevar iztikt bez attiecīgā laikmeta tērpa un ekipējuma. Un, tā kā veikalā 14. gadsimta vamžus, bruņukreklus, zābakus un ieročus nopirkt nevar, tos nākas gādāt pašiem. Taču pašūdināt viduslaiku ietērpu ir gana sarežģīti. Lai rekonstruētu 14. gadsimta apritē bijušu piegrieztni, jāizšķirsta grāmatu kalni. Kad tas izdarīts un saprasts, no kā un kādā veidā tolaik apģērbs tika darināts, top vēsturiskajam analogam maksimāli pietuvināts ietērps.
"Protams, var aiziet un nopirkt jebkādu auduma baķi un uzšūdināt sev atbilstošu ietērpu, bet tas nav pa īstam. Piemēram, mana kapuce darināta rakstā, kas sameklēts arheoloģiskos pierakstos, Andrejs savas vilnas zeķes adīja pats un tieši tāpat, kā to darīja ļaudis pirms vairākiem gadsimtiem. Katrai apģērba kārtai un detaļai ir savs stāsts. Kaut vai par vienu bruņuvestes pogu ir simt un viens stāsts par to, no kurienes tā nāk, kas tas par gadsimtu," teic Uģis.
Tāpat viņš arī norāda, ka ne vienmēr Ropažu bruņinieki visu šūdina paši, jo neviens jau nav meistars visās lietās. Tāpēc gan Latvijā, gan ārvalstīs darbojas amatnieki, kuri studējuši vēstures liecības un specializējušies, piemēram, bruņu ķiveru kalšanā vai vamžu aušanā. Šiem meistariem arī tiek pasūtīti atbilstošie atribūti, un puišiem ir pārliecība, ka darinājums ir ļoti tuvs vēsturiskajam analogam.
Puiši neslēpj, ka šis hobijs nav lēts. Neviens priekšmets nav štancēts rūpnīcā, bet ir roku darbs. Piemēram, tik šķietami vienkāršā Uģa kapuce maksā aptuveni 40 eiro, bet katrs zobens – aptuveni 300 eiro. Turklāt mūsdienu bruņiniekam tas nekalpo vairākus gadus. Pēc Uģa stāstīta, tos ik pa laikam nākas pirkt no jauna, jo turnīros cīņas karstumā tie mēdzot salūzt gluži kā hokeja nūjas hokejistiem. Ieroči mēdz arī nolietoties, taču tad tos nemet ārā, bet gan izmanto treniņiem.
Misija, kas jātur godā
Vēstures rekonstrukcijas kluba "Rodenpoys" vīri par savu galveno misiju uzskata turēt godā Ropažu novada vēsturi. Par tā laika paražām un dzīves stilu viņi stāsta gan skolēniem, gan ciemiņiem. Nozīmīgu ieguldījumu puiši devuši arī Ropažu pils atjaunošanā.
"Ropažu pils ir tā, kas mūs atšķir no citiem vēstures rekonstrukcijas klubiem. Mēs esam vienīgie, kuriem ir, tā teikt, savs vēstures piemineklis, kur savulaik risinājušās ne mazums kauju. Tā ir vieta ar vēsturi. Liela vērtība. Tāpēc jau daudzus gadus par šo vietu turam rūpi. 2004. gadā sākām sakopt pilsdrupu apkārtni, pirms tam te bija tikai krūmi. Pirmo pils mūri atjaunojām paši. Pēc tam ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un pašvaldības atbalstu tika veikta pilsdrupu arheoloģiskā izpēte un pils mūru nostiprināšana," stāsta Uģis.
Domājot par Ropažiem, vēstures rekonstrukcijas klubam "Rodenpoys" ir lieli plāni, taču to īstenošanu pagaidām kavē finanšu trūkums. "Mums ir daudz un lieli plāni, ko šeit, pilsdrupu apkārtnē, darīt, bet galvenais, ko mēs vēlētos, ir muzejs un tūrisma informācijas centrs, kas būtu sasaistīts ar kluba aktivitātēm un kur mēs varētu visiem nodemonstrēt Ropažu novada vēsturi," spriež Uģis, piebilstot, ka parastam cilvēkam par vēsturi jāvēsta, to uzskatāmi parādot, jo ne jau katrs no mums ir tik čakls, lai pētītu vēstures liecības.
