Oktobra sākumā Carnikavas novada dome pieņēma darbā jaunu vadītāju, un Carnikavas Tautas namu turpmāk vadīs Alīsija Vorobeja, kura sevi jau apliecinājusi gan kā mākslinieciskā, gan kultūras nama vadītāja, kā arī pašdarbnieku kolektīvu dalībniece un Dziesmu svētku dalībnieku koordinatore. Lai labāk iepazītos ar jauno Carnikavas kultūras dzīves organizatori, piedāvājam nelielu interviju.
– Jūs esat dzimusi un augusi Rīgā. Kas jūs piesaistīja Carnikavai?
– Jā, arī pašreizējā dzīvesvieta ir Rīga, taču Carnikavas Tautas namā "Ozolaine" vidusskolas gados esmu spēlējusi amatierteātrī ar toreizējo nosaukumu "Skaida". 2007. gadā kopā ar režisoru Andri Krieķi un komponistu Didzi Sosti piedalījāmies Ojāra Vācieša literārās prēmijas pasniegšanas pasākumā, kam par godu iestudējām uzvedumu, kurā izskanēja lasījumi no Gundegas Repšes grāmatas "Brālis. Ojārs Vācietis" un O. Vācieša dzeja ar D. Sostes mūziku.
Lai gan skolas laikā aktīvi piedalījos pasākumu organizēšanā un dažādos pulciņos, Tautas namā "Ozolaine" guvu savu pirmo skatuves pieredzi kā aktrise, tāpēc man Carnikava asociējas ar patīkamām un mīļām jaunības atmiņām.
– Jums jau ir darba pieredze kultūras nama darba organizācijā un vadībā?
– Līdzšinējā darba pieredze ir bijusi ciešā saistībā ar kultūras un tautas namu darba specifiku, jo trīs gadus esmu strādājusi Jumpravas kultūras nama mākslinieciskās vadītājas amatā, kam sekoja divu gadu darbs Jumpravas kultūras nama direktores amatā, līdztekus aktīvi piedaloties amatiermākslas kolektīvos – korī, folkloras kopā un amatierteātrī.
Manuprāt, mana priekšrocība ir tā, ka varu darbu tautas namā uzlūkot un izprast no dažādiem aspektiem, jo esmu bijusi gan kultūras pasākumu organizatore, gan kultūras patērētāja, Dziesmu svētkos esmu piedalījusies gan kā dalībniece, gan arī kā kolektīvu koordinatore, tāpēc domāju, ka varu problēmas apskatīt gan no vadītāja, gan no amatiermākslas kolektīva dalībnieka perspektīvas.
– Esat arī ieguvusi izglītību un praksi kultūras jomā?
– Esmu pabeigusi Rīgas Mūzikas internātvidusskolu, kur paralēli vispārējai izglītībai apguvu mūzikas teoriju, klavierspēli un kora dziedāšanu, savukārt šobrīd studēju kultūras menedžmentu Ekonomikas un kultūras augstskolā, pēdējā gada laikā esmu bijusi praktikante grupas "Instrumenti" koncertsērijā koncertzālē "Palladium", praktizējusies kultūras menedžmentā un mārketingā grupas "Astro'n'out" menedžmentā, kā arī Ķekavas pagasta kultūras centrā.
– Kāds ir jūsu pirmais un steidzamākais uzdevums kultūras jomā Carnikavā?
– Pirmais un svarīgākais pārbaudījums man kā tautas nama vadītājai būs organizēt Latvijas valsts neatkarības atzīmēšanai veltītos svētku pasākumus un Ojāra Vācieša literārās prēmijas pasniegšanu, kas notiks novembrī. Līdztekus radošajam darbam būs jāveic nākamā gada budžeta plānošana un pasākumu plāna izstrāde.
Pirmajās darba nedēļās vēlos ieguldīt laiku, lai apzinātu tautas nama darbinieku un amatiermākslas kolektīvu problēmas un vēlmes, kā arī iestādes saimnieciskās vajadzības, lai varētu saplānot pēc iespējas veiksmīgāku nākamā gada budžetu un pasākumu plānu.
– Vai esat plānojusi ieviest jaunus pasākumus vai tradīcijas Carnikavas novadā?
– Strādājot tautas nama vadītājas amatā, mana prioritāte noteikti būs rūpēties par Carnikavas amatiermākslas kolektīvu darbību un attīstību, esošo tradīciju saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī jaunu sadarbības partneru un atbalstītāju piesaistīšanu daudzveidīgas un kvalitatīvas kultūras dzīves uzturēšanai Carnikavas novadā. Jau nākamgad ir gaidāmi XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki, kuros piedalīsies arī Carnikavas kolektīvi, tāpēc ļoti daudz uzmanības un darba būs jāvelta, lai veiksmīgi aizvestu bērnus uz svētkiem.
Protams, vēlos arī viest dažādus jauninājumus un, apzinot pašreizējo situāciju, uzskatu, ka Carnikavas kultūras norisēs ir aizvien vairāk un aktīvāk jāiesaista jaunieši, jādod iespēja tiem pašiem organizēt savu brīvo laiku, veidojot sev interesantus pasākumus, iesaistoties novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē kā brīvprātīgajiem palīgiem, kas jauniešiem dos iespēju gūt pieredzi un veidoties par aktīviem, izglītotiem, kulturāliem pilsoņiem.
Vēlos arī atjaunot kino skatīšanās tradīcijas, organizējot kinolektoriju ciklus sadarbībā ar Latvijas Kinematogrāfistu savienību, Nacionālo kino centru, Kinopunktu un citiem sadarbības partneriem, jo latviešu režisori rada brīnišķīgu un izglītojošu dokumentālo kino un mākslas filmas, bet tās ir nepelnīti nepamanītas un bieži vien nenokļūst līdz Latvijas iedzīvotājiem, kas noteikti būtu priecīgi par izdevību iepazīties ar jaunāko latviešu kino. Tuvākajā laikā tautas namā tiks uzstādīts jauns ekrāns un projektors, kas nodrošinās kvalitatīvākas kino demonstrēšanas iespējas, ko centīsimies arī izmantot.
Šādas ir šī brīža sajūtas un apņemšanās, taču pēc pieredzes saprotu, ka ir jāiziet cauri visam gada pasākumu ciklam, lai apjaustu, kādas ir priekšrocības, kas būtu jāpilnveido un jāattīsta.
– Kas, jūsuprāt, jāuzlabo vai jāmaina Tautas nama darbībā, un kādi ir galvenie plusi un mīnusi kultūras dzīvē Carnikavā?
– Kā jau minēju, jāpaiet laikam, lai saprastu, kas ir maināms vai uzlabojams esošajā situācijā, taču skaidrs ir tas, ka Tautas namam nepieciešams arī pasākumu organizators, jo šobrīd šāda amata tajā nav. Ceru, ka tuvākajā laikā to izdosies atrisināt.
Iepazīstoties ar Carnikavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kā arī pēc sarunām ar Tautas nama darbiniekiem un amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, saprotu, ka viena no būtiskākajām problēmām ir apjomīgākas skatuves un papildtelpu trūkums, jo Tautas namu apdzīvo ļoti liels amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits, aizpildot katru darba dienas pēcpusdienu, vakaru un bieži vien arī brīvdienas ar mēģinājumiem.
Kultūras programma ir ļoti plaša un daudzveidīga, Tautas nama telpas izmanto arī citas novada iestādes, fiziskas un juridiskas personas, līdz ar to telpu trūkums ir jūtams. Tādēļ nepieciešama Tautas nama paplašināšana, kas ir nopietns un būtisks darbs nākotnē.
– Kas palicis neizdarīts, kopš Tautas nams bija bez vadītāja?
– Tautas nams kādu laiku darbojies bez vadītāja, bet ir bijis Carnikavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas pārraudzībā, tāpēc kultūras dzīve un kolektīvu darbība nav apstājusies. To, kas ir un kas nav izdarīts, nevaru komentēt, jo vēl esmu Tautas nama darbības, lietvedības un saistošo noteikumu iepazīšanas procesā.
Manuprāt, svarīgākais ir tas, ka darbs turpinās, Tautas nama apmeklētāju skaits nav mazinājies un carnikaviešiem ir pieejamas visas tajā piedāvātās iespējas.