Šerifu Bārdu videosižetos var skatīt gan pašvaldības mājaslapā internetā, gan videokoplietošanas vietnē "Youtube.com". Tā kā Garkalnes pašvaldība sniegusi maz skaidrojumu, kāpēc izvēlēts tieši šāds tēls, kāda ir šo sižetu ideja, un kas šis tēls ir dzīvē, portāls "Apriņķis.lv" devās apciemot pašu Langstiņu šerifu Bārdu jeb īstajā vārdā – Ilgvaru Knostenbergu.
No Rīgas pie dabas
I. Knostenbergs ir 80 gadus vecs vīrs, kurš, pametis Rīgu, jau vairāk nekā 40 gadu dzīvo Langstiņos. Pēc profesijas viņš ir frēzētājs un virpotājs, tomēr 25 gadus nostrādājis Langstiņu veikalā.
Vecais vīrs dzīvo nelielā mājiņā, ko ieskauj plašs dārzs. Te redzami arī sen pamesti iesāktas mājas pamati. Spriežot pēc to apmēriem, māja bijusi paredzēta plaša. "Kopš dēla nāves neesmu šiem pamatiem vairs pieskāries, un laikam nekad tā māja netaps," saka I. Knostenbergs un izstāsta, ka dēlu apglabājis 1993. gadā. Viņš gājis bojā mīklainos apstākļos, nokrītot no piecstāvu mājas jumta uz asfalta. "Nebija jēgas šo lietu izmeklēt un noskaidrot apstākļus, meklēt vainīgos vai kādu ielikt cietumā, jo dēls tik un tā bija miris. Toreiz viņam bija 28 gadi, tagad būtu bijuši 49," piebilst I. Knostenbergs.
Sirmais vīrs bijis precējies divas reizes, bet nu jau abas sievas arī mirušas. "Vienu apglabāju Baltezera kapos blakus dēlam, otru – kremēju. Viņa nomira ar vēzi, jo gribēja ārstēties pašas spēkiem, nevienam neklausīja, un tad jau bija par vēlu."
Savulaik jauno meistaru virpotāju – frēzētāju padomju vara gribēja sūtīt uz Toljati autorūpnīcu, kaut arī pati rūpnīca tur vēl nebija uzcelta. "Bet es tajā Krievijā neko nebiju pazaudējis. Izoperēja man vēnas kājai, un es nevarēju stāvošu darbu strādāt, tādēļ mani uz rūpnīcu vairs nesūtīja," atceras I. Knostenbergs.
Šerifu Bārdu pazīst ikviens
Ilgo darba gadu laikā, ko Ilgvars nostrādājis Langstiņu veikalā, viņu iepazinis ikviens vietējais iedzīvotājs, arī viņš pats iepazinis vai visus tuvējās apkārtnes iedzīvotājus. "Katrs zina, kur atrast šerifu Bārdu. Ja kādam kaimiņam kaut ko vajag, nāk pie manis. Kā varu, tā palīdzu. Man ir labas attiecības ar kaimiņiem, ne arvienu nekasos. Viss atkarīgs no paša cilvēka – ja pats esi kasīgs un riebīgs, tad arī draugu tev nebūs. Ja esi dzērājs, visi draugi tev būs tikai dzērāji. Visi vecie iedzīvotāji mani pazīst. Varbūt kāds jaunais vēl nepazīst, bet gan jau iepazīsimies," smejas I. Knostenbergs.
Pēdējo 20 gadu laikā Langstiņi ir mainījušies – no klusa ciema Langstiņu ezera krastā tie tagad kļuvuši par lepnu ciematu ar greznām villām. Taču arī par to vecais vīrs neuztraucas: "Man patīk greznas mājas. Visam ir jāaug, arī pilsētas aug. Latvijā jau tagad sabraukuši visādi, latvieši labi ja puse palikusi. Bet Langstiņos latvieši vēl ir. Tagad arī tepat 15 zemes gabali tiks apbūvēti, tad jau redzēs, kas te sabrauks."
Goda pilsonis cīņā pret atkritumiem
Jautāts par to, kā kļuvis par šerifu Bārdu, I. Knostenbergs teic: "Bija noriebies, ka no Rīgas mūsu mežos ved atkritumus – atbrauc un savus maisiņus vienkārši izmet. Riebās staigāt pa mūsu mežiem, viss piemēslots. Tad radās ideja, ka pašiem kaut kas jādara, kaut kā jāpievērš sabiedrības uzmanība – līdzīgi, kā darbojas Cūkmens. Vedu ciema padomi rādīt, kur ir visas tās miskastes, un tā viņiem radās ideja par Langstiņu šerifu Bārdu."
Gan visu videoklipu idejas, gan vārdu un mūzikas autors ir Garkalnes novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Mārcis Bauze-Krastiņš. "Domes priekšsēdētājs Mārtiņs Bauze-Krastiņš ir manā acu priekšā uzdīdzis. Kad 1970. gadā atnācu uz šejieni, Mārtiņš mācījās Upesciema pamatskolā. Labi pazīstu gan tēvu, gan dēlu," stāsta I. Knostenbergs.
Par filmēšanos I. Knostenbergs atlīdzību nesaņem, viņš to dara absolūti sabiedriskā kārtā, toties pašvaldība vecajam vīram sniedz palīdzību. "Ko man vajag, to palīdz," viņš teic.
Pagājušajā gadā Garkalnes novada dome I. Knostenbergam piešķīra "Goda novadnieka" titulu par mūža ieguldījumu novada attīstībā. "Pašvaldība uzklausa arī manas idejas un šo to realizē," saka šerifs Bārda.
Lielākā kaislība – šēņošana
Jaunībā I. Knostenbergs dziedājis tramvajnieku klubā: "Kādas dziesmas lika, tādas dziedājām. Bet, kad lika dziedāt parkos un vēl cietumā, tad gan no dziedāšanas aizgāju, jo brīvo laiku gribējās pavadīt citādāk."
Lielākais sirmā vīra vaļasprieks esot sēņošana. Tās viņš lasa gan sev, gan citiem: "Ledusskapī jau saliktas saldētas baravikas. Pats ēdīšu un gan jau citiem arī iedošu. Tikko salasīju maisiņu ar gailenēm. Es nepārdodu sēnes, bet atdodu. Tepat ir viena strādnieku brigāde, kas būvē māju, un viņiem nemaksā algu. Vakar viņiem iedeva 50 eiro. Kas tas ir pieciem večiem? Pat paēst nevar! Un kas tie par strādniekiem, ja viņi nav paēduši? Aiznesīšu viņiem gailenes. Arī ogas salasīju un atdevu vienai kaimiņienei, kura ir kliba. Toties viņa man iedeva jau gatavu zapti."
Arī vienas no spilgtākajām jaunības atmiņām I. Knostenbergam ir par sēnēm: "Tas notika tieši tajā dienā, kad Daugavā apgāzās atpūtas kuģītis un bojā aizgāja daudz cilvēku, pārsvarā bērni – pionieri. Mēs ar tēva darba kolēģiem divos gruzovikos ar paaugtinātiem bortiem devāmies sēņot uz Tomes mežiem. Tur visi pakalni bija apauguši ar baltu sūnu, baravikas pat nebija jāmeklē – visas brūnās galviņas tik labi redzamas. Vācām tik kopā un abas kravas mašīnas pielasījām pilnas ar baravikām. Kad bija jābrauc mājās, nebija kur kājas nolikt."
Garkalnes novada mājaslapā internetā skatāmi vairāki novada domes sabiedrisko attiecību speciālista Mārča Bauzes-Krastiņa veidoti videoklipi, kuros galvenajā lomā ir Langstiņu šerifs Bārda. Kā televīzijas kanālam "Rīga 24 TV" atzina Ilgvars Knostenbergs, ideja par šerifa Bārdas izskatu ar gandrīz vienmēr atkailinātu torsu pieder M. Bauzem-Krastiņam.
Slavenā šerifa Bārdas "Sēņu dziesma":
Un videoklips ar visvairāk skatījumiem vietnē youtube.com – dziesma par pašu šerifu ar viņa piedalīšanos galvenajā lomā "Es Esmu Šerifs":