02.03.2012 16:22

Nosit mani, bet to es nevilkšu

Autors  Agnese Dzene, «Rīgas Apriņķa Avīze»
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Nosit mani, bet to es nevilkšu no D. Ulmanes personīgā arhīva

Latviešu seriāla «Eņģeļu māja» varoņu vizuālais tēls ir ķekavietes Ditas Ulmanes roku darbs. Viņa ir tā, kas piemeklē aktrises Ineses Kučinskas atveidotajai Annai īsto blūzīti un vīram – Ivaram Pugam – gaumīgāko šlipsi.

Tērps uz 20 dienām

Dita atzīst, ka seriāls viņas dzīvi pārvērtis vienā lielā skrējienā. «Visu laiku esmu uz riteņiem. Ir gadījies, kad ar visiem tērpiem skrienu pa galvu pa kaklu, lai paspētu uz filmēšanu – tā notiek Teikā, bet pēc apģērbiem jāskrien uz veikaliem «Alfā» vai centrā. Mums uz vietas nav lielas tērpu bāzes. Protams, ir kaut kas saglabājies no iepriekšējiem seriāliem, bet tāpat visu laiku notiek veikalu apģērbu apmaiņa,» atklāj stiliste.

Viņa stāsta, ka apģērbu piemeklēšanā īpaši izvērsties gan nevarot. Tērpu nomas limits ir 20 dienas. Pēc tam tas jāatgriež veikalā. «Šāda sistēma, manuprāt, ir liels trūkums, tāpēc pati gribētu atvērt tērpu bāzi. Lai nebūtu tāda saraustīta darbošanās. Kino industrijā Latvijā vispār ir ļoti grūti strādāt, jo sponsoru šobrīd ir ļoti maz. Bet aktieru klāsts ir tik bagātīgs, ka ar plašu vērienu to darbu nemaz līdz galam nevari padarīt. Gadās, ka veikalā drēbes ir tikai vienā eksemplārā un vienā izmērā. Tad, lai arī kā gribētos, to nemaz nevar paņemt. Citādi veikals paliks tukšs,» saka Dita. Tā kā apģērba izvēles iespējas nav diez cik plašas, dažkārt gadās, ka aktierim velk mugurā to, kas viņam ir pieņemams un piestāv, nevis kas būtu piemērots tēlam, viņa skaidro.

Kino mānīšanās māksla

Dita aktieru «garumus» un «platumus» jau zina no galvas. Izmēru saraksts uz veikalu līdzi neesot jāņem. «Bet mērlente katram gadījumam vienmēr somā ir pa rokai,» Dita piebilst. Liela problēma esot ar vīriešu džinsu biksēm. «Ir pilni veikali ar jauniešu unisex (šeit: apģērbs, kas derīgs abiem dzimumiem - no angļu valodas) biksēm, bet [Ivaram] Pugam tādas neuzvilksi,» stiliste saka. Tāpat dažādi aksesuāri, piemēram, pulksteņi, auskari, apavi, somas, ir svarīgs apģērbu elements. Taču, kā Dita saka, – nav sponsoru, nav aksesuāru.

Lai gan nākas iztikt ar ierobežotu apģērbu klāstu, Dita atklāj, ka ir viltības, ko stilists savā darbā var izmantot: «Kino ir īpatnība, ka, mainot nelielus apģērba elementus, var radīt iespaidu, ka mugurā ir pavisam cits apģērbs. Piemēram, pie viena mēteļa vai krekla uzliec citu šalli, cepuri vai šlipsi – uzreiz mainās tērps un tā nēsātāja tēls. Kino mānīšanās māksla ir smalka lieta.»

Dita stāsta, ka apģērbi aktieriem tiek mainīti reizi dienā vai divās, bet «viena diena var ieilgt līdz pat četrām piecām sērijām, un nav diez ko aizraujoši, ja kādam no tēla varoņiem visu laiku jāstaigā vienās drēbēs. Reiz mums arī gadījās, ka Intara Rešetina tēlam tik ilgi bija jāstaigā vienās drēbēs, ka tās nonēsājās un nācās atpirkt no veikala. Vieglāk būtu uzšūt kostīmus, nekā nepārtraukti skriet pa veikaliem un mainīt apģērbus. Bet tās jau atkal ir naudas lietas, seriāls tomēr ir mazbudžeta.»

Būtu labāk salusi

Filmēšanas process ir gana saspringts, jo paralēli tērpu meklēšanai vēl jālasa scenārijs un jāskatās, kāds jauns tēls ienāks seriālā. Kas viņš būs? No kurienes nācis? Kāds raksturs, ģimene, profesija? Ar ko viņš ir saistīts? Tas viss jāzina, lai varētu viņu iekļaut pārējā komandā, krāsās un apģērbā. Tāpat jāseko līdzi, vai grims un apģērbs arī kamerā, ne tikai dzīvē izskatās labi. «Gadās, ka aktieris ieiet kadrā un apgaismojuma, auduma faktūras un auguma dēļ apģērbs izskatās pavisam citādi,» paskaidro stiliste.

Ditai ir pamatīga klade, kurā pierakstīts, kāds apģērbs, aksesuāri, apavi katram tēlam, kurā sērijā paredzēti. «Ir vesels plāns – kura sērija, kura epizode. Nav jau tik vienkārši, ka filmētu vienu sēriju pēc kārtas. Filmēšana notiek pa epizodēm un vairākām sērijām vienlaikus,» skaidro Dita. Viņa pastāsta, ka nepieciešamības gadījumā aktieriem jāpalīdz aizsiet kurpju šņores vai aizpogāt pogas, bet citādi – katram pirms filmēšanās tiek nolikta drēbju kaudzīte.

Seriāla filmēšana notiek Rīgā, Teikas jaunajos projektos, un Dita stāsta, ka telpas tajos esot ļoti drēgnas. «Dzīvokļi ir ļoti auksti, un aktieriem salst. Tad attiecīgi ir arī jāģērbj – reizēm uz ārskatiem esi spiests aktieri satuntuļot – vienalga, kā viņš izskatās, galvenais, lai silti. Pēc tam aktieri skatās, vairāk jau sievietes, un šausminās par to, kā izskatās. Saka – būtu labāk salusi.»

Traģiskais apģērbs

Seriāla aktieri ir no dažādām pilsētām – Valmieras, Liepājas un Rīgas, tāpēc neesot nemaz tik vienkārši visus reizē dabūt kopā. «Lai spētu apvienot, gadās, ka filmēšana arī notiek pa nakti. Minimālais filmēšanas ilgums ir astoņas stundas, bet parasti 12 – no rīta līdz vakaram. Piemēram, pirmdien filmēšana bija no pusseptiņiem rītā līdz diviem, trijiem naktī. Tad nākamā diena ir brīva. Pēc tam atkal ražojam. Pirmdienās tiek galvenā aktrise – Kučinska, kas brauc no Liepājas, un tajā dienā tiek pielāgoti visi iespējamie aktieri. Tās parasti arī ir smagākās dienas,» filmēšanas procesu atklāj Dita, un, par spīti saspringtajai ikdienai, viņa ļoti priecājas par iespēju strādāt kopā ar aktieriem.

«Patiesībā jau šis darbs ir ļoti interesants. Tā ir liela laime – strādāt ar šiem aktieriem. It īpaši vecāka gadagājuma, piemēram, Ģirtu Jakovļevu vai Lilitu Ozoliņu. Viņiem, protams, ir savi kritēriji un gaume. Lilita par apģērbu, ko viņai dodu, citreiz saka – nē, šis ir kaut kas traģisks, nosit mani, bet to es nevilkšu,» smej stiliste. Tomēr ar visiem seriāla aktieriem sastrādāties esot viegli un patīkami. Katram savs piegājiens, bet kopā – interesanti.