Komisija Latvijas uzņemšanu eirozonā raksturo kā iespēju veicināt vienotās valūtas zonas pievilcību, neraugoties uz pieaugošo eirozonas krīzi.
Deviņu lapu lielajā konverģences ziņojumā, par kuru EK trešdien debatēs, komisija pauž bažas par nerezidentu noguldījumu apjomu Latvijas finanšu tirgū.
Komisija norāda, ka liela nozīme arī turpmāk būs Latvijas centienos cīnīties pret naudas atmazgāšanu.
"Latvijai ir ilggadējas tradīcijas un vairākas konkurētspējas priekšrocības nerezidentu banku klientu, galvenokārt korporāciju no NVS valstīm apkalpošanā," teikts ziņojumā. "Nerezidentu banku biznesa uzraudzība rada papildu izaicinājumus [..], kas saistīti ar pārrobežu darījumu būtību," teikts ziņojumā.
Vienlaikus EK secinājusi, ka Krievijas pilsoņu depozītu aizplūšanas risku mazinājuši nesen ieviestie pasākumi, kas nosaka, ka bankām ar lielu nerezidentu depozītu apjomu ir jāuztur augsts likvīdo aktīvu līmenis un stingrāk jāuzrauga kapitāla līmeņi.
Nav arī apliecinājumu, ka Latvijā lielā apjomā ieplūstu nerezidentu noguldījumi no Kipras, teikts ziņojumā.
Nerezidentu noguldījumu apjoms aprīļa beigās veidoja 49 % no visiem depozītiem Latvijā, kas pēc Eiropas Savienības (ES) standartiem ir ļoti augsts līmenis, taču šis apjoms ir bijis stabils kopš finanšu krīzes sākuma.
Neraugoties uz bažām par banku sektoru, komisija savā slēdzienā norāda, ka Latvija ir izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai un iesaka Latvijas nacionālo valūtu latu no 2014. gada 1. janvāra nomainīt pret eiro, liecina FT rīcībā nonākusī ziņojuma kopija.
Avoti Briselē laikrakstam norādījuši, ka EK konverģences ziņojuma uzmetums sagatavots pagājušās nedēļas laikā, taču trešdien paredzētajās Eiropas komisāru debatēs tas var tikt mainīts.
Tomēr ziņojumā rakstīts, ka Latvija visus kritērijus eiro ieviešanai izpildījusi ar uzviju, līdz ar to nav ticams, ka komisāri mainīs ieteikumu uzņemt Latviju eirozonā.