Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Apelācijas tiesa 6.augustā pieņēma lēmumu noraidīt Lailas Brices apelācijas sūdzību par Augstās tiesas 2014. gada 19. decembra lēmumu, ar kuru tika noraidīti Brices trīs lūgumi, proti, ļaut viņai iebilst pret viņas meitas adopcijas apstiprināšanu, nodrošināt viņas un meitas kontaktu, kā arī lūgumu nodot jurisdikciju šajā lietā Latvijas tiesai.

Lielbritānijas Apelāciju tiesa bērna izņemšanu no ģimenes atzina par pamatotu un nolēma, ka septiņus gadus vecā meitenīte jānodod adopcijai ģimenē Lielbritānijā. Potenciālo adoptētāju ģimenē meitenīte dzīvo jau vairākus gadus.

Bērna māte piecus gadus tiesā cīnās pret Lielbritānijas sociālo dienestu spriedumu, ka māte nav pienācīgi rūpējusies par bērnu. Divas instances tiesas jau lēmušas par labu sociālajam dienestam, liekot meitenīti nodot adopcijai Lielbritānijā.

Pēc Brices pārstāvju sacītā, divus gadus vecā meitenīte no ģimenes Lielbritānijā esot izņemta pēc kaimiņa sūdzības. Meitene esot bijusi atstāta bez pieaugušo uzraudzības, kad viņas mamma devusies uz darbu, bet sarunātā aukle kavējusies.

Gadījums izpelnījies plašu publicitāti Lielbritānijas medijos, publicējot arī detaļas no tiesas sprieduma, kurā aprakstīti arī bērna izņemšanas apstākļi.

Bērna māte, kas tiesas materiālos identificēta kā LB, uz Lielbritāniju pārcēlās 2008. gada sākumā, kad viņa bija grūtniecības stāvoklī. Neilgu laiku pirms bērna nākšanas pasaulē pie sievietes Lielbritānijā pārcēlusies arī viņas pieaugusī meita.

Jaundzimušās tēvs ar ģimeni nav kontaktējies. Pēc meitenītes nonākšanas Lielbritānijas sociālo dienestu aprūpē bērna tēvs atteicies uzņemties rūpes par bērnu, neiebilstot pret adopciju.

Bērns bijis mātes aprūpē līdz 2009. gada 4. septembrim, kad plkst. 1 naktī sievieti aizturējusi policija, jo viņa alkohola reibumā gājusi pa ielu, stumjot meitiņu ratiņos. Sieviete nogādāta policijā, un izsaukti sociālie dienesti. Viņai izteikts brīdinājums par atrašanos reibumā, kad viņas aprūpē atrodas mazgadīgs bērns. Meitenīte nodota viņas pieaugušajai pusmāsai.

Pēc tam sociālie dienesti izvērtējuši bērna apstākļus, dodot atļauju paturēt bērnu ģimenē, kur par viņu rūpējās māte un pusmāsa.

Nākamo reizi ģimene policijas uzmanības lokā nonāca 2010. gada 5. martā, kad viņu mājokļa saimnieks izsauca policiju. Patruļas policisti dzīvoklī atrada vienu pašu 22 mēnešus veco meitenīti, un policistu sniegtais mājokļa apraksts iekļauts tiesas spriedumā.

"Aiz durvīm es dzirdēju raudāšanas skaņas. (..) Grīdu klāja rotaļlietas, pie loga atradās liela gulta, kas izskatījās ļoti netīra. Siena pie gultas bija slapja, un no tās vēlās nost tapetes. Istabā valdīja ļoti spēcīga urīna un fekāliju smaka. Gultā uz spilvena gulēja bērns, kas bija saritinājies embrija pozā. Kad mēs ienācām istabā, viņa piecēlās sēdus, viņa rokās turēja tukšu rozā pudelīti. Es tuvojos bērnam, un viņa piecēlās un nāca man pretī. Es redzēju, ka viņas drēbes ir slapjas un viņai starp kājām ir noslīdējušas autiņbiksītes. Es redzēju, ka bērna drēbes ir slapjas un viņa drebinās. No viņas nāca spēcīga smaka, un bija skaidrs, ka autiņbiksītes viņai nav mainītas visu dienu. Es noņēmu autiņbiksītes, atrodot izkaltušas un svaigas fekālijas. Autiņbiksītes bija tik pilnas ar urīnu, ka bērns nespēja normāli paiet. Uz bērna ķermeņa bija atrodamas izkaltušas fekālijas, viņas āda bija samirkusi urīnā," tiesā liecināja policisti.

Policisti meitenīti nogādāja slimnīcā, kur viņai konstatēts kontaktdermatīts, ko izraisījusi mirkšana urīnā. Bērna māte piekritusi meitenītes nodošanai sociālo dienestu aprūpē, un bērns nonācis audžuģimenē.

2010. gada augustā bērnam veikta vispārējā stāvokļa novērtēšana, konstatējot, ka viņai ir attīstības atpalicība, ko izraisījusi audzināšana bērna attīstību neveicinošos apstākļos un nepienācīga aprūpe.

Britu sociālie dienesti vēlreiz novērtējuši ģimenes apstākļus, secinot, ka bērna māte spēj rūpēties par meitu un ka ģimenē valda siltas attiecības. Pieņemts lēmums meitenīti atdot ģimenē, taču bērna māte sacījusi, ka viņai nepieciešams atrast jaunu mājvietu pirms bērna atgriešanās.

2010. gada decembrī policija aizturēja bērna māti par sīko huligānismu un atrašanos reibumā sabiedriskā vietā.

2011. gada martā konstatēts, ka mātes mājvieta vēl joprojām nav piemērota mazgadīga bērna uzņemšanai un viņa turpina meklēt jaunu dzīvesvietu.

2011. gada aprīlī bērnam veikta vēl viena vispārējā stāvokļa novērtēšana, konstatējot būtisku progresu bērna attīstībā.

2011. gada maijā māte pauda vēlēšanos atgūt bērnu. Lietas izskatīšanā jūnijā Ģimenes lietu tiesa deva atļauju nodot bērnu aizbildniecībā potenciālajiem adoptētājiem. Gadu vēlāk meitenītes lieta izskatīta vēlreiz, tiesai secinot, ka bērna māte nespēj nodrošināt adekvātu aprūpi un mātes uzraudzībā bērns cietis būtisku fizisku un emocionālu kaitējumu. Tiesa atzinusi par pamatotu bērna izņemšanu no ģimenes un adopcijas procesa uzsākšanu.

Bērna māte apstrīdēja lēmumu, bet 2013. gada maijā spriedums vēlreiz apstiprināts Apelāciju tiesā. 2013. gadā lietā iesaistījās Latvijas vēstniecība Lielbritānijā, norādot, ka Latvijas puse par notikušo informēta tikai divarpus gadus pēc bērna izņemšanas no ģimenes, kaut arī gan māte, gan bērns ir Latvijas pilsoņi.

Pēc Latvijas pārstāvniecības iejaukšanās uzsākta atkārtota tiesvedība meitenītes lietas izskatīšanā. Bērna māte pieprasīja, lai lietas izskatīšana tiktu nodota Latvijas jurisdikcijā.

Tomēr Lielbritānijas Apelāciju tiesa augusta sākumā atkārtoti nolēma, ka bērns no ģimenes izņemts pamatoti un nododams adopcijai Lielbritānijā.

Bērna māte britu raidkorporācijai BBC norādīja, ka plāno apstrīdēt spriedumu Augstākajā tiesā un neveiksmīga iznākuma gadījumā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā (TM), Latvija turpinās sniegs atbalstu Latvijas valstspiederīgajai Lailai Bricei tiesvedībā Lielbritānijā centienos atgūt bērnu.