Lietuvas Ārlietu ministrija saistībā ar to ir ieguvusi pierādījumus, paziņojusi Lietuvas vēstniecība Ukrainā.
Vēstniecība informēja, ka nesen Lietuvas konsulātā Kaļiņingradas apgabalā ir vērsies Krievijas pilsonis ar iesniegumu piešķirt atvieglota tranzīta dokumentu, lai cauri Lietuvai dotos no Kaļiņingradas apgabala uz Krievijas pamatteritoriju.
"Pases turētājs bija Kaļiņingradas apgabala iedzīvotājs, kurš ir dzimis Krimā 1992. gadā. Vēl vairāk, 2013. gada 24. decembrī izdotā [Krievijas] ārzemju pasē norādīts, ka dzimšanas vieta ir Krimas republika/Krievija," norādīja Lietuvas vēstniecība Ukrainā.
Vēstniecība uzsvēra, ka šī pase apgāž Krievijas oficiālo pozīciju pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, jo pase tika izdota nedēļu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ukrainas tā laika prezidenta Viktora Janukoviča tikšanās 2013. gada 17. decembrī Maskavā, kurā Krievijas puse piedāvāja Ukrainai aizdevumu 15 miljardu ASV dolāru (14 miljardi eiro) apmērā.
Vēstniecība norādīa, ka atvieglota tranzīta dokumenta izsniegšana Krievijas pilsonim tika atteikta.
Lietuvas Ārlietu ministrija mikroblogu vietnē "Twitter" ir publicējusi šīs pases lappuses attēlu.
Lietuva paziņoja, ka atbalsta Ukrainas suverenitāti, un nevar pieņemt šādu pasi un sniegt konsulāros pakalpojumus tās turētājam, jo neatzīst nelikumīgo Krimas aneksiju, ko veikusi Krievija.
Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu pagājušā gada martā.