24.07.2015 16:33

Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs aicina svītrot no konstitūcijas atsauci uz starptautiskajām tiesībām

Autors  LETA/Doždj
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins kremlin.ru

Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins ierosinājis svītrot no valsts pamatlikuma pantu, kas nosaka, ka vispārēji atzītie tiesību principi un starptautiskās tiesību normas ir neatņemama Krievijas tiesību sastāvdaļa.

Ar šo ierosinājumu viņš nācis klajā intervijā, kas ceturtdien publicēta laikraksta "Rossijskaja Gazeta" tīmekļa vietnē.

"Protams, nepieciešams no konstitūcijas izslēgt formulējumus, saskaņā ar kuriem vispāratzītie principi un starptautisko tiesību normas ir neatņemama Krievijas federācijas tiesību sistēmas daļa," intervijā saka Bastrikins.

Tāpēc, viņaprāt, jāierosina likums par konstitucionālo sapulci, kurai vajadzētu "koriģēt" arī virkni citu normu, "ņemot vērā mūsu konstitūcijas darbības divu gadu pieredzi".

Jau 26. februārī Bastrikins aicināja atteikties no starptautisko tiesību pārākuma pār nacionālajām tiesību normām, jo šis princips kaitējot Krievijas interesēm un to "prasmīgi izmanto Rietumu oponenti".

Kā ziņots, Krievijas konstitucionālā tiesa jau jūlija pirmajā pusē atzina, ka Maskavai neesot pienākuma pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus, ja tie ir pretrunā ar valsts pamatlikumu.

Konstitucionālā tiesa norādīja, ka Krievijas piedalīšanās starptautiskā līgumā nenozīmējot atteikšanos valsts suverenitātes.

"Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tajā balstītās ECT tiesiskās nostādnes nevar atcelt konstitūcijas prioritāti," teikts spriedumā, kuru nolasīja Konstitucionālās tiesas tiesnesis Sergejs Mavrins. "ECT spriedumi pildāmi tikai, ņemot vērā Krievijas Konstitūcijas augstāko spēku."

Spriedums pieņemts, izskatot prasību, kuru Konstitucionālajā tiesā iesniedza 94 Krievijas parlamenta apakšpalātas - Valsts domes - deputāti.

Deputātu šaubas raisīja ECT spriedums par kompensācijām naftas uzņēmuma JUKOS lietā, ar kuru Krievijai uzdots izmaksāt bijušajiem akcionāriem divus miljardus eiro.

Konstitucionālā tiesa tomēr norādīja, ka šis spriedums nenozīmējot Maskavas izvairīšanos no ECT spriedumu pildīšanas.

Turpmāk Konstitucionālā tiesa individuāli izvērtēšot katra ECT sprieduma atbilstību Krievijas konstitūcijai.

Ar lūgumu izvērtēt ECT spriedumus Konstitucionālajā tiesā var vērsties gan zemākās tiesu instances, kas, pamatojoties uz Strasbūrā pieņemtajiem lēmumiem, pārskata savus agrākos spriedumus, gan varasiestādes, ja tās atzīšot, ka kāda ECT sprieduma izpilde ir "neiespējama, nepārkāpjot pamatlikumu".