Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Spānijas konservatīvā nacionālā valdība stingri iestājas pret bagātā Katalonijas reģiona neatkarību.

Atdalīšanos atbalstošo partiju alianse vēlas, lai reģionālās vēlēšanas faktiski būtu referendums par neatkarību, izvirzot to kampaņā kā vienīgo jautājumu.

"Ja šajā procesā Spānijas valsts ar tās politiskajiem vai juridiskajiem lēmumiem bloķēs Katalonijas autonomo valdību vai Katalonijas parlamentu, mēs dosimies tālāk ar neatkarības deklarāciju," paziņoja kādreizējais Eiropas Parlamenta deputāts un koalīcijas līderis, kurš apvienojis centriski labējo partiju CDC un kreiso ERC, Rauls Romeva.

"[Mēs] ejam uz atdalīšanos. Mēs uz to liekam visu, atpakaļceļa nav," politiķis sacīja "Junts pel si" (Kopā par "jā") kandidātu saraksta prezentācijas pasākumā.

Mērķis ir pabeigt pārrunu procesu 18 mēnešu laikā, izveidojot atsevišķas institūcijas, piemēram, nodokļu iekasēšanas biroju.

Process bruģētu ceļu saistošam referendumam par neatkarību 2016. gadā.

Spānijas tieslietu ministrs Rafaels Katala konservatīvajam laikrakstam ABC sacīja, ka viņš neizslēdz reģionālās autonomijas atcelšanu, ja sāksies atdalīšanās process, jo Spānijas konstitūcija šādu soli atļauj.

"Katalonija neiegūs neatkarību," ceturtdien uzsvēra premjerministrs Marjano Rahojs.

Katalonijā ir apmēram 7,5 miljoni iedzīvotāju, un tajā augusi vēlme atdalīties laikā, kad reģiona parādi likuši ierobežot vietējā budžeta tēriņus un atjaunojuši debates par to, kā reģions tiek finansēts Spānijas reģionālajā struktūrā.

Lepni par savu atšķirīgo valodu un kultūru, daudzi katalonieši saka, ka viņi saņem tikai nelielu daļu no saviem nodokļiem, kuri tiek pārdalīti visai Spānijai.

Reģions veido piekto daļu no Spānijas kopprodukta, un tam ir Portugāles izmēra ekonomika.