Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Ģenerālprokuratūra tiešām ir saņēmusi šādu deputātu pieprasījumu. Saskaņā ar likumu mums jāpieņem izskatīšanai visi saņemtie pieprasījumi neatkarīgi no to satura. Dažkārt tiem vispār trūkst jēgas. Šajā gadījumā ir skaidrs, ka nekādu juridisku perspektīvu šim stāstam nav," piebildusi prokuratūras pārstāve.

Dienu iepriekš tika ziņots, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra pieņēmusi izskatīšanai Valsts domes deputātu Jevgēņija Fjodorova un Antona Romanova iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt, vai 1991. gadā Baltijas valstu neatkarību atzinušās PSRS Valsts padomes izveidošana bija leģitīma.

Kremļa partijas "Vienotā Krievija" likumdevēji uzskata, ka Valsts padome nav bijusi konstitucionāls varas orgāns un tās pieņemtie lēmumi "nodarījuši milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, drošībai un aizsardzības spējām".

PSRS Valsts padome, kuras lēmumiem bija jābūt obligātam raksturam, tika izveidota 1991. gada septembrī ar likumu "Par PSR Savienības valsts varas un pārvaldes orgāniem pārejas periodā". Pirmajā sēdē tā pieņēma lēmumu par trīs Baltijas republiku - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - neatkarības atzīšanu.

Kā teikts deputātu pieprasījumā, Valsts padome tika izveidota, neiesniedzot noteiktajā kārtībā nepieciešamos grozījumus PSRS konstitūcijā. Valsts padomes lēmumi nodarīja "milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, drošībai, aizsardzības spējām, iedarbināja vienotās valsts sašķelšanas mehānismus". Tās lēmumi "nostiprināja PSRS stratēģiski svarīgas teritorijas būtiskas daļas atņemšanu, jūras ostu un akvatoriju zaudēšanu, izraisīja valsts aizsardzības vienotās telpas izjukšanu, to, ka ar Baltijas republikām tiek traucēti ekonomiskie sakari".

Deputāti uzskata, ka šie lēmumi ir "noziedzīgi nodarījumi", "īpaši bīstami valsts noziegumi", kas ir jākvalificē kā dzimtenes nodevība.

"Vienotās Krievijas" likumdevēji lūguši dot juridisku vērtējumu 1991. gada likuma nosacījumiem, kas regulēja PSRS Valsts padomes, kā arī Augstākās padomes un PSRS prezidenta tiesisko statusu.

PSRS vadības rīcība "noveda pie valsts izjukšanas", kaut arī referendumā PSRS iedzīvotāji esot izteikušies par savienības saglabāšanu, norādījuši deputāti.

Kā trešdien paziņoja prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, Kremlī neesot saprotams, kāda jēga ir šai iniciatīvai.

"Kremlī nav iepazīstināti ar šo iniciatīvu, un man, godīgi runājot, ir grūtības saprast šīs iniciatīvas būtību," sacīja Peskovs, lūgts komentēt minēto informāciju.

Arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien žurnālistiem Vīnē apgalvoja, ka viņam par šo iniciatīvu nekas nav zināms. "Es neesmu dzirdējis par tādu prasību. Es zinu, ka mums ar Baltijas valstīm ir diplomātiskas attiecības un starpvalstu līgums," sacīja Lavrovs.

Kā iepriekš aģentūrai "Interfax" tika izteikušās informētas personas, Ģenerālprokuratūras lēmums Baltijas gadījumā, visdrīzāk, "būs analogs līdzīgam jautājumam par Krimu".

Valsts domes deputāti Ģenerālprokuratūrā iepriekš iesniedza prasību izvērtēt Krimas nodošanu Ukrainas PSR. 27. jūnijā Ģenerālprokuratūra secināja, ka Krievijas PFSR Augstākās padomes 1954. gada lēmums par Krimas apgabala nodošanu Ukrainas PSR neatbilst PSRS konstitūcijai.

Tāpat Valsts domes Ārlietu komiteja izstrādā dokumentu, kurā būs nosodīta "Vācijas Federatīvās republikas 1989. gadā veiktā Vācijas Demokrātiskās republikas aneksija".