Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

ES diplomāti esot spiesti strādāt pie teksta kompromisa varianta, kurā būtu atspoguļota gan ES nostāja, gan vērtējums, ko notikumiem Krimā devusi Erevāna un Minska, skaidroja aģentūras informācijas avots.

Sagaidāms, ka samita dalībnieku kopīgais komunikē tiks pieņemts piektdien.

Baltkrievijas Ārlietu ministrija jau maija sākumā brīdināja, ka Austrumu partnerības Rīgas samits var kļūt par pēdējo, ja tajā dominēs antikrieviski noskaņojumi.

"Mēs uzskatām, ka tas ir svarīgi, lai sanāksmē netiktu pieņemti nekādi konfrontējoši paziņojumi, lai dalībnieki neieņemtu naidīgas pozīcijas. Tā ir maldīga ideja, ka ir jāizdara izvēle starp Rietumiem un Austrumiem. Abi virzieni ir svarīgi," skaidroja Baltkrievijas ārlietu ministra vietniece Jeļena Kupčina. Baltkrievija gribētu, lai Rīgas tikšanās kļūtu par cerību, nevis vilšanās tikšanos," norādīja viceministre.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un martā to anektēja. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Kā ziņots, Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts 21. maijā un 22. maijā Rīgā rīkos vienu no svarīgākajiem prezidentūras ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības samitu. Paredzēts, ka sanāksmē piedalīsies 28 ES dalībvalstu un sešu Austrumu partnerības partnervalstu augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība, tostarp Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Rīgas samits būs pirmais kopš asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm - Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Plānots, ka samitā tiks izvērtēti sākotnējie asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Šo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu. Tāpat ES apliecinās stingru politisko un praktisko atbalstu asociācijas līgumu īstenošanai.