Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš arī norādīja, ka Igaunijai ir izstrādāts konkrēts plāns, ja Igaunijā sāktu parādīties Krievijas "zaļie cilvēciņi".

Igaunija un tās Baltijas kaimiņi nepavisam nav līdzīgi Ukrainai, sacīja komandieris. Valsts ar tikai 1,3 miljoniem iedzīvotāju piedalās miera laiku lielākajos NATO manevros. Tajos ir iesaistīti 13 tūkstoši Igaunijas karavīru, no kuriem septiņi tūkstoši ir iesaukti militārajā dienestā.

"Mums ir jāzina, kas notiek Krievijā, un jābūt gataviem," viņš uzsvēra.

"Ja kāds bez militārajām atšķirības zīmēm mūsu valstī sarīkos teroraktu, viņš ir jānošauj," sacīja komandieris.

NATO stratēģi veltījuši vairākus mēnešus, lai izstrādātu pozīciju, kādu aliansei vajadzētu labāk ieņemt cīņā ar "Maskavas graujošo taktiku", norāda laikraksts.

NATO ir jābūt gatavai atbalstīt Igauniju un iesaistīties karā, ja Igaunijas armijai būs jāstājas pretī Krievijas iebrukumam jebkādā formā, pavēstīja Terrass.

Alianses dalībvalstīm ir jāsaglabā pašreizējie tēriņi aizsardzībai, norādīja komandieris, atzīstot - tas, ka vairākās Eiropas valstīs militārie budžeti tiek samazināti, rada satraukumu. Īpašas bažas rada Lielbritānijas kodolarsenāla samazināšana.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez atšķirības zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.

Tiesa, laikā, kad notika Krimas okupācijas operācija, gan Putins, gan Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu noliedza, ka "zaļie cilvēciņi" būtu Krievijas karavīri