Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Plašāka sabiedrība ar ziņojumu tika iepazīstināta otrdien.

"Mēs esam apkopojuši liecības, kas, mūsuprāt, ir pierādījums Krievijas karaspēka klātbūtnei," sacīja opozīcijas aktīvists Iļja Jašins, viens no ziņojuma "Putins. Karš" līdzautoriem. "Visus separātistu galvenos militāros panākumus nodrošināja Krievijas armijas kontingenti."

Krievijas armija Ukrainas pamatteritorijā veikusi divas lielas operācijas - 2014. gada vasarā un 2015. gada ziemā, teikts 65 lappuses garajā ziņojumā.

Abos gadījumos kara veiksme pārgāja no Ukrainas armijas prokremlisko spēku pusē, abas operācijas notika pirms sarunām par konflikta atrisinājumu.

Pirmajā reizē Krievijas armijas regulāro vienību iesaistīšanās karā beidzās ar karavīru nāvi un "vairāk nekā 150 zārkiem", kas tika nosūtīti atpakaļ uz Krieviju, bet ziemas operācijā "dzīvību zaudēja vismaz 70 karavīri", sacīja Jašins.

Maskava atbalstīja brīvprātīgo rekrutēšanu kara komisariātos un pārraudzīja "militāro iekārtu pārsūtīšanu" pāri robežai, ieskaitot zeme-gaiss raķešu sistēmu "Buk" pārsūtīšanu, sacīja Jašins. Kā zināms, ar vienu šādu sistēmu pērn jūlijā virs Doņeckas apgabala tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Ņemcovs gribēja pabeigt šo ziņojumu, lai krieviem, kas lielā mērā atrodas valsts televīzijas ietekmē, sniegtu alternatīvu informācijas avotu, sacīja Krievijas bijušais premjerministrs, Ņemcova kolēģis un draugs Mihails Kasjanovs.

"Šis ir dokuments Krievijas pilsoņiem, lai viņi varētu salīdzināt informāciju un saprast, kas notiek," viņš sacīja. "Propaganda neļauj cilvēkiem izdarīt savus secinājumus."

Janvārī un februārī kaujās Debaļceves apkaimē, Ukrainas Doņeckas apgabalā, krituši 70 Krievijas desantnieki, arī vismaz 17 Ivanovas iedzīvotāji, teikts ziņojumā.

Tajā laikā karavīrus, kuri nosūtīti uz Donbasu, sākuši atbrīvot no armijas un uzdot par brīvprātīgajiem. Krievijas Aizsardzības ministrija solījusi maksāt kompensācijas par nāvi un ievainojumiem, neraugoties uz to, ka karavīri it kā atvaļināti no armijas. Tomēr, kā norādīts ziņojumā, solījumi nav pildīti.

No Krievijas budžeta karam Ukrainas dienvidaustrumos iztērēti 53 miljardi rubļu (miljards eiro).

21 miljards rubļu bijis vajadzīgs, lai uzturētu 6000 brīvprātīgo, 25 miljardi, lai uzturētu 30 000 vietējo "zemessargu", septiņi miljardi - tehnikas ekspluatācijai, apkalpošanai un remontam, norāda ziņojuma līdzautors Augstākās ekonomikas skolas makroekonomisko pētījumu direktors Sergejs Aleksašenko.

Ziņojumā arī norādīts, ka Krievijas reģionu varasiestādes Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabala bēgļu uzturēšanai kopš 2014. gada jūlija iztērējušas 80 miljardus rubļu (1,4 miljardus eiro).

Gada laikā, kas pagājis kopš Krimas aneksijas, Krievijas iedzīvotāji zaudējuši divus triljonus rubļu (35 miljardus eiro) no savām algām un 750 miljardus rubļu (13 miljardus eiro) no saviem ietaupījumiem, norādīja Aleksašenko.

Rietumu sankciju rezultātā un Krievijas atbildes produktu embargo dēļ cenas papildus pieaugušas par 5,5%. Tieši šis skaitlis likts aprēķinu pamatā, norādīja ekonomists.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, paziņojis Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.

Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jevhens Perebijnis aprīļa beigās paziņoja, ka Krievija nav izpildījusi nevienu Minskas vienošanās punktu.

Krievija palielina savu militāro klātbūtni Ukrainā un spēku izvešanas vietā turpina iesūtīt jaunas Krievijas armijas vienības un ieročus, norādīja amatpersona.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.