Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Padomju Savienības drošības garantēšanas jēga šajā paktā bija, tas ir pirmais," preses konferencē, kas tika rīkota pēc sarunām ar Merkeli, sacīja Putins.

"Tagad otrs. Es atgādināšu, ka pēc atbilstošā Minhenes līguma parakstīšanas pati Polija veica darbības, kas bija vērstas uz to, lai anektētu daļu Čehijas teritorijas. Sanāca tā, ka pēc Molotova-Rībentropa pakta un Polijas sadalīšanas pati Polija kļuva par upuri tai politikai, kuru arī pati centās īstenot Eiropā," norādīja Krievijas prezidents.

PSRS īstenoja daudzus centienus, lai radītu nosacījumus kolektīvai pretestībai pret nacismu un Eiropā izveidotu antifašistisku bloku, tomēr šie centieni nevainagojās ar panākumiem, skaidroja Putins. Kad PSRS to saprata, tika parakstīts pakts, lai nepieļautu tiešu sadursmi.

Šādi izsakoties, Putins atbalstīja Krievijas kultūras ministra Vladimira Medinska agrākos spriedumus, ka pakts esot bijusi "kolosāla Staļina diplomātijas veiksme".

Krievijas prezidents preses konferencē komentēja tēzi, ka Medinska izteikumi izraisa bailes Polijā un Baltijas valstīs.

"Kas attiecas uz atbrīvošanos no bailēm. Tas ir arī to iekšējais stāvoklis, kas baidās. Vajag tomēr pārkāpt pāri, spert soli uz priekšu, nedzīvot ar pagātnes fobijām, bet skatīties nākotnē," mudināja prezidents.

Angela Merkele, svētdien Maskavas preses konferencē izsakoties par Molotova-Rībentropa paktu, norādīja, ka tas tika "noslēgts uz prettiesiska pamata".

"Protams, Otrais pasaules karš izrietēja no nacionālsociālistiskās Vācijas, un mēs Vācijā par to esam vēsturiski atbildīgi," norādīja kanclere.

Krievijas liberālais laikraksts "Novaja Gazeta" publikācijai par Krievijas prezidenta jaunākajām atklāsmēm licis virsrakstu "Putins pozitīvi novērtējis Rībentropa-Molotova paktu", bet viens no populārākajiem ziņu portāliem "News.ru" - "Putins Merkeles priekšā attaisnojis Molotova-Rībentropa paktu".

"Putins: Molotova-Rībentropa pakta parakstīšana bija pareizs padomju varas lēmums", virsrakstā uzsver Krievijas Biznesa ziņu aģentūra.

Tiesa gan, vēl 2009. gadā Putins pauda pilnīgi pretēju viedokli par Molotova-Rībentropa paktu.

Gdaņskā, Polijā, ceremonijā, kas bija veltīta Otrā pasaules kara sākumam, viņš paziņoja, ka jebkāda sadarbība ar nacistiem "ved pie traģēdijas".

"Šī sazvērestība ar mērķi atrisināt savas problēmas uz citu rēķina... Visas vienošanās ar mērķi nomierināt nacistus bija no morāles skatpunkta nepieņemamas, bet no politiskā skatpunkta - bezjēdzīgas, kaitīgas un bīstamas," toreiz skaidroja Putins.

"Visu šo darbību kopsumma noveda pie traģēdijas - Otrā pasaules kara sākuma. Un, protams, ir jāatzīst arī mūsu kļūdas. Mūsu valsts to izdarīja. Krievijas Federācijas Valsts dome - valsts parlaments - nosodīja Molotova-Rībentropa paktu," atgādināja Krievijas prezidents.

"Mums ir tiesības sagaidīt, ka arī citas valstis, kas izgāja uz darījumiem ar nacistiem, arī to izdarītu. Un nevis politisko līderu paziņojumos, bet politisku lēmumu līmenī," Gdaņskā 2009. gadā sacīja Putins.

Molotova-Ribentropa pakts ir pazīstams arī kā Hitlera-Staļina pakts vai Nacistu-Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. Oficiāli tas bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939. gada 23. augustā Maskavā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops.

Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.

1940. gada 17. jūnijā padomju tanki okupēja neatkarīgo Latvijas Republiku, realizējot paktā deklarēto interešu sfēru sadali, un pārtrauca tās neatkarību.