Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Vistu bars salīdzinājumā ar ES ārlietu un drošības politiku izskatās pēc kaujas organizācijas," forumā Briselē sacīja Junkers.

"Es vienmēr aicinu veidot Eiropas armiju kā ilgtermiņa projektu. Tas nav kaut kas, ko var no pabirām uzcelt rīt no rīta," uzsvēra EK galva.

Junkers pastāvīgi uzstāj, ka 28 ES dalībvalstīm, kurām nav sveša asiņainu karu plosīta pagātne, ir jābruņojas. Šo vajadzību uzsver Ukrainas krīze.

"Kopīga Eiropas armija Krievijai liktu saprast, ka mēs esam nopietni attiecībā pret ES vērtību aizstāvēšanu," EK vadītājs martā sacīja Vācijas izdevumam "Welt am Sonntag".

Kopīgi ES bruņotie spēki racionalizētu arī aizsardzības izdevumus un veicinātu tālāku ES integrāciju.

Tomēr daudzām ES valstīm aizsardzība ir neaizskarama joma. Īpaši naidīga pret šīs jomas upurēšanu ir Lielbritānija, jo tā to redz kā savu vienīgo neatkarīgo priekšrocību attiecībā pret Briseli.

Lielbritānija arī uzstāj, ka ASV vadītajai NATO jāpaliek par ES prioritāti aizsardzības jomā.

Junkers Briseles forumā atzina, ka, ņemot vērā pašreizējo fragmentēto ES militārās gatavības stadiju, ir pilnīgi "pareizi, ka centrālās un austrumu Eiropas valstis pirmkārt uzticas NATO."

"28 armijas vienkārši nav tam gatavas," sacīja EK galva.

ES līderiem jāpārskata bloka aizsardzības politika jūnija samitā, lai ņemtu vērā Krievijas ambīciju draudus un konfliktus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.

Analītiķi gan uzskata, ka radikālu izmaiņu nebūs pašreiz ļoti ierobežotajās ES kopīgajās militārajās misijās, piemēram, pirātu apkarošanas misijā "Atalanta" pie Somālijas pussalas.