Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Laikraksts vēsta, ka marta vidū Vācijā notikusi tikšanās starp atvaļinātām ASV militārpersonām un izlūkdienestu amatpersonām un bijušajiem augsta līmeņa Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem. Tikšanās ilgusi divas dienas, kuru laikā Krievijas pārstāvji brīdinājuši, ka Krievija atbildēs ar spēku uz jebkuru Rietumu mēģinājumu piespiest Krimu atdot Ukrainai.

"The Times" rīcībā nonācis dokuments ar amerikāņu piezīmēm par šo tikšanos.

Tajās atzīmēti galvenie punkti, par kuriem runājusi Krievijas delegācija, kuru instruējis Kremlis.

Krievijas pārstāvji uzsvēruši, ka Krima tagad ir Krievijas daļa un jebkurš NATO mēģinājums mainīt šo situāciju tiks uzskatīts par tiešu uzbrukumu Krievijai, uz ko tiks atbildēts ar spēku, tostarp kodolieročiem, liecina "The Times" rīcībā nonākušais dokuments.

Krievijas pārstāvji norādījuši, ka šādā gadījumā arī ASV būtu jāsaprot, ka tās ir apdraudētas.

Krievu delegācija arī pievērusies Baltijas valstīm, paziņojot, ka tās neuzskata par atšķirīgām no Ukrainas. Proti, gan Ukrainā, gan Baltijas valstīs ir krievu minoritāte, kas tiekot diskriminēta.

"Tie paši apstākļi, kas bija Ukrainā un lika Krievijai rīkoties", pašreiz ir vērojami arī trīs mazās valstīs pie Krievijas austrumu robežas, paziņojuši Krievijas pārstāvji.

Amerikāņi savās piezīmēs norādījuši, ka Krievija cer lēnām vilināt šos krievus pretī Krievijai, nedodot NATO ieganstu izvietot Baltijas valstīs savus karavīrus.

Lai pretdarbotos NATO ietekmei, Krievijas delegācija norādījusi, ka iespējami dažādi pasākumi, sākot no kodolieroču pielietošanas un beidzot ar nemilitāru atbildi.

Vienlaikus Krievijas pārstāvji pieļāvuši, ka Ukrainas krīzei ir iespējams diplomātisks risinājums, norādot, ka Maskava dotu priekšroku Ukrainas pārvēršanai konfederācijā, piešķirot austrumu rajoniem plašu autonomiju.

ASV pārstāvji savās piezīmēs norādījuši, ka Krievijas delegācija, visticamāk, izteikusi tik nekaunīgus draudus tāpēc, lai piespiestu ASV atgriezties pie sarunu galda par situāciju Ukrainā.