Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vienības veidošanā vadošo lomu piekrita uzņemties Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Polija un Lielbritānija, preses konferencē pēc ministru tikšanās Briselē pavēstīja Stoltenbergs.

Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Polija un Lielbritānija piekritušas uzņemties vadošo lomu trieciengrupas spēku izveidē, kurus varēs izmantot krīzes pirmajās nedēļās, sacīja ģenerālsekretārs.

"Mēs esam nolēmuši nekavējoties izveidot pirmās sešas starptautiskās pavēlniecības un kontroles vienības Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā," viņš sacīja. "Ja radīsies krīze, tās nodrošinās, ka nacionālie un NATO spēki no visas alianses spēs rīkoties kā viens jau no paša sākuma," sacīja Stoltenbergs.

Tās ne tik vien padarīs vieglāku ātru militāro spēku izvēršanu, bet arī atbalstīs kolektīvās aizsardzības plānošanu un sekmēs manevru koordinēšanu.

Šīs bāzes efektīvi koordinēs trieciengrupas spēku izvēršanu reģionā krīzes gadījumā.

Stoltenbergs dienas garumā vairākkārt skaidri apliecināja, ka kolektīvo aizsardzības pasākumu stiprināšana tiek veikta, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kas īpaši nervozas padara NATO austrumu dalībvalstis.

Šie pasākumi tiek īstenoti arī tādēļ, lai stātos pretī islāmistu draudiem no Irākas un Sīrijas, kā arī Ziemeļāfrikas.

"Mēs esam nolēmuši, ka šajā Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā būs sauszemes spēku brigāde ar aptuveni 5000 karavīru," sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka tā saņems gaisa, jūras un īpašo spēku atbalstu.

Šī formējuma vadošie elementi "būs gatavi sākt darboties 48 stundu laikā, bet pārējie - nedēļas laikā", viņš piebilda.

Trieciengrupas spēkus atbalstīs vēl divas brigādes, lai krīzes gadījumā nodrošinātu papildspēku iesaistīšanos.

NATO reaģēšanas spēki kopumā tiks palielināti no pašreizējiem 13 000 uz 30 000 vīru.