Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā ziņots, Mogerīni sanāksmes priekšvakarā dalībvalstīm izsūtīja konfidenciālu dokumentu, kurā ministri tika aicināti apsvērt "iespējamos elementus selektīvai un pakāpeniskai" attiecību atjaunošanai ar Maskavu. Dokumentā bija piesauktas tādas abpusējo interešu sfēras kā Sīrija, Irāka un teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" radītie draudi.

Tomēr arī viņa pati apspriedē atzinusi, ka situācija Ukrainā šobrīd pasliktinājusies.

"Politiskas diskusijas sākšana nenozīmē, ka mainās mūsu politika attiecībās ar Krieviju, mēs turpināsim līdzšinējo kursu. Šai ziņā mēs esam vienoti. Mūsu attiecības ar Krieviju var mainīties, kad būs izpildītas Minskā pieņemtās saistības. Jaunākā notikumu attīstība neraisa optimismu, drīzāk otrādi," paziņojusi Mogerīni, nepieminot nekādas domstarpības.

"Ņemot vērā pašreizējos notikumus Ukrainas austrumdaļā, neviens nedomā par sankciju atvieglināšanu," žurnālistiem pēc tikšanās sacījis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.

"Nedomāju, ka mums tagad būtu kaut kā jāpārskata attiecības. Tā ir Krievija, kurai būtu jādomā, kā pārskatīt attiecības," izteicies Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Viņš norādījis, ka Maskava izmantojusi pamieru, lai labāk apgādātu prokremliskos kaujiniekus un padziļinātu haosu, un atgādinājis traģisko civiliedzīvotāju bojāeju Doņeckas apgabala Volnovahas pilsētā, kur raķete trāpīja pasažieru autobusā, kā arī sīvās cīņas par Doņeckas lidostu.

"Attiecībā pret Krieviju Eiropas Savienībai jābalstās uz reālo situāciju, nevis uz ilūzijām. (..) Vispirms mums jāredz konkrēti Krievijas soļi konflikta risināšanā un tikai tad var runāt par attiecību normalizēšanu," uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs. "Eiropas vienotībai būtu jākļūst par to stimulu, kas liktu Krievijai mainīt politiku. ES sankcijas pret Krieviju darbojas. Mums jābūt konsekventiem un pacietīgiem".

Viņš piebildis, ka martā ES līderi turpinās diskusijas Krievijas un Ukrainas jautājumā.