Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Bavārijas federālās zemes premjerministrs un Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) vietējās meitaspartijas - Kristīgi sociālās savienības (CSU) - līderis Horsts Zēhofers norobežojies no kancleres izteikumiem, taču no tiešiem uzbrukumiem atturējies.

"Es nesākšu debates par šādiem paziņojumiem," atbildot uz lūgumu komentēt Merkeles pirmdienas izteikumus, ka islāms ir vācu dzīves sastāvdaļa, norādīja Zēhofers. "Neesmu cenzors."

Tomēr viņš piebilda, ka CSU dod priekšroku pievērsties Bavārijas kristīgajam mantojumam. "Mums ir gadsimtiem ilgas tradīcijas, kas balstītas mūsu kristietības un jūdaisma saknēs."

Debates par vāciešu identitāti nerimstas, kopš toreizējais prezidents Kristiāns Vulfs 2010. gadā paziņoja, ka musulmaņi ir pilntiesīga vācu sabiedrības sastāvdaļa, izpelnoties asu nacionālistu nosodījumu.

Konservatīvie pastāvīgi uzsver, ka viņi ar iecietību izturas pret musulmaņiem, taču negrasās pārkāpt robežu, piekrītot, ka islāms ir vācu kultūras sastāvdaļa.

Merkeles izteikumi nav izpelnījušies arī viennozīmīgu piekrišanu pašas CDU rindās. No viņas izteikumiem publiski norobežojies partijas Bundestāga frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Volfgangs Bosbahs, kurš intervijā laikrakstam "Saarbruecker Zeitung" atzinis, ka nevar pievienoties kancleres uzskatiem "visā to plašumā".

"Kurš islāms ar to ir domāts? Vai tas attiecas uz islāmistu un salafistu strāvojumiem?" retoriski vaicājis Bosbahs.

"Mūsu nācijas saknes raksturo kristiešu un jūdaistu tradīcija," savukārt uzsvēris Bundestāga deputāts Tomass Bāreiss.

Arī nesenās aptaujas apliecina, ka vismaz 52% vāciešu nepiekrīt Merkeles un Vulfa paustajam viedoklim par islāmu, bet trešdaļa aptaujāto paudusi pilnīgu atbalstu varasiestāžu asi kritizētajai pretislamizācijas kustībai PEGIDA ("Patriotische Europäer gegen die Islamisierung des Abendlandes" - "Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju").