Vienlaikus viņš atzinis, ka notiek arī intensīvs propagandas karš, kurā Latvijā populārajiem Krievijas medijiem, īpaši Pirmajam Baltijas kanālam, ir lielas priekšrocības salīdzinājumā ar vietējiem kanāliem.
Kā uzskata Bonds, jau pirms pašreizējās krīzes attiecībās ar Maskavu Rietumu līderi pieļāvuši kļūdu, nesaprotot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, savulaik nosaucot Padomju Savienības sabrukumu par "divdesmitā gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu", tieši tā arī domājis. "Rietumu līderi dziļi maldījās, spriežot, ka šis paziņojums adresēts vienīgi savas valsts sabiedrībai, kas izjūt nostaļģiju pēc tiem laikiem," izteicies Bonds.
"Eiropas Savienībai būtu vajadzējis izprast visu situācijas nopietnību jau 2013. gada vasarā, kad Krievija ierobežoja vairāku preču importu no Ukrainas. Tas sakrita ar laiku, kad Ukraina sāka uzrādīt progresu ceļā uz Asociācijas līgumu ar ES. Neievērot to - tā bija izgāšanās," izteicies eksperts.
Jautāts, vai Rietumu līderi apzinās, kādu bīstamību Latvijai rada atrašanās kaimiņos Krievijai, viņš atgādinājis, ka pēdējā pusgada laikā Latvijā bijis vairāk rietumvalstu amatpersonu vizīšu nekā ilgākā laika periodā pirms tam, un šo amatpersonu skaitā bijuši arī Lielbritānijas ministri.
Eksperts mudinājis Latviju palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. "Protams, tā nav atbilde uz reālajiem draudiem, tomēr tas ir signāls sabiedrotajiem, ka pret drošību jūs izturaties nopietni, un tas stiprina vēlēšanos jums palīdzēt," sacījis Bonds.
Runājot par enerģētisko drošību, Bonds atgādinājis, ka Latvijai paveicies - tai ir Inčukalna pazemes gāzes glabātava. "Krievijai būtu ļoti sarežģīti atslēgt gāzi, jo tā tiek piegādāta atpakaļ - uz Sanktpēterburgu un Pleskavas apgabalu. Igaunija iegūst degslānekļa naftu, kas var ļoti nepatikt Eiropai, bet dod valstij enerģētisko neatkarību no Krievijas. Lietuvai tagad ir savs gāzes terminālis. Kā liecina neseno stresa testu rezultāti, lielākā daļa Eiropas valstu var izdzīvot bez Krievijas gāzes vismaz sešus mēnešus - tas gan nebūtu vienkārši, bet pilnīgi iespējami," piebildis Bonds.
Pēc Bonda teiktā, NATO uzdevums ir laikus pamanīt iespējamos konfliktus un nepieļaut tos. Bijušais vēstnieks norādījis, ka Ziemeļatlantijas aliansei tagad ir plāns Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai, lai gan ilgu laiku tāda nav bijis. Šajā reģionā arī regulāri tiek rīkotas mācības un Baltijas valstu teritorijā visu laiku atrodas zināms, kaut arī neliels skaits alianses karavīru. Tas viss uzskatāms par vēstījumu "tam, kuram varētu rasties slikti nolūki", ka šīs valstis atrodas tādā pašā aizsardzībā kā pārējās NATO locekles.
Vienlaikus viņš atzinis, ka jāpievērš uzmanība arī Krievijas medijiem, kuri Latvijā ir ļoti populāri, - īpaši Pirmajam Baltijas kanālam.
"Propagandas karš tiešām norisinās, un Pirmajam Baltijas kanālam ir lielas priekšrocības salīdzinājumā ar vietējiem kanāliem jebkurā valodā. Pēdējiem ir krietni mazāka auditorija un reklāmas ieņēmumi, tiem nav iespēju veidot augstas kvalitātes saturu, tātad spēles noteikumi ir ļoti nevienlīdzīgi," uzskata Bonds. "Propagandas karš tiešām norisinās, un vietējo, tā sakot, aizsardzības līdzekļu, diemžēl, ir pamaz. Visu etnisko un lingvistisko grupu cilvēkiem jāsaņem droši ticama informācija par situāciju valstī. Ideja par kopēju Baltijas kanālu pastāv jau sen, bet neviens droši nezina, vai tā nostrādās."
13.01.2015 09:58
Bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā: Aukstais karš jau norisinās
Autors LETA
www.cer.org.uk
Jauns aukstais karš norisinās jau šobrīd, un Rietumu galvenā kļūda ir tā, ka tie nav bijuši gatavi šādai situācijai, intervijā portāla "lsm.lv" krievu redakcijai sacījis bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā, Londonā bāzētā Eiropas Reformu centra direktors ārpolitikas jautājumos Ians Bonds.