Tā pirmdien paziņoja ES augstās ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni preses sekretāre Ketrina Reja.
"Olanda kungs runāja Francijas vārdā. Kas attiecas uz [Eiropas] Komisiju, tad es jums atgādinu par ES decembra samita secinājumiem," viņa sacīja.
ES nepieciešamības gadījumā ir gatava spert tālākus soļus un noteikt jaunas sankcijas, ja tas būs nepieciešams Ukrainas situācijas dēļ, norādīts ES decembra samita secinājumos.
Reja arī piebilda, ka ES uztur pastāvīgus kontaktus ar Astanas sarunu dalībniekiem.
Olands iepriekš nāca klajā ar viedokli, ka Krievijai noteiktās sankcijas būtu jāatceļ, ja attiecībā uz Donbasa konflikta atrisinājumu tiks panākts progress.
15. janvārī sarunās Kazahstānas galvaspilsētā tiksies Ukrainas un Krievijas prezidenti Petro Porošenko un Vladimirs Putins. Sarunās piedalīsies arī Vācijas kanclere Angela Merkele.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES , ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Līdz ar naftas cenu kritumu ES un ASV noteiktās sankcijas pērn veicinājušas rubļa vērtības krišanos pret ASV dolāru par aptuveni 40%.