Ģenerālim jau bijusi tikšanās ar premjerministru Arsēniju Jaceņuku par militāro sadarbību un situāciju konflikta zonā valsts austrumos, pavēstīja Jaceņuka birojs.
Pēc tikšanās Brīdlovs apliecināja, ka Rietumu alianse turpina atbalstīt Ukrainu. "Ukraina nav viena šajos krīzes laikos," tviterī ierakstījis ģenerālis.
Pēdējo 24 stundu laikā Ukrainas armijas pozīcijas apšaudītas 47 reizes, vēl pirms trešdienas sarunu sākuma apliecināja Kijevas amatpersonas.
Brīdlovs preses konferencē Kijevā arī norādīja, ka NATO ir ļoti nobažījusies par Krievijas militāro spēku pieaugumu Krimā.
Viņš pauda bažas, ka Maskava var izmantot Krimas militarizēšanu, lai izplestu savu kontroli pār visu Melnās jūras reģionu.
"Potenciāls, kas tiek ielikts Krimā, ietekmēs gandrīz visu Melno jūru," norādīja Brīdlovs.
Brīdlovs ar saviem paziņojumiem, ka Krievija turpina Ukrainas teritorijā iesūtīt karavīrus un bruņojumu, izpelnījies Maskavas dusmas.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko šonedēļ sacīja, ka jautājums par valsts pievienošanos NATO tiks izšķirts referendumā pēc tam, kad būs īstenotas visas nepieciešamās reformas.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.