Viņš piebilda, ka NATO pakāpeniskā izplešanās tuvāk Krievijas robežām ir padarījusi Maskavu nervozu, un pārmeta NATO mēģinājumu sagraut spēku līdzsvaru.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers iepriekš otrdien Maskavā norādīja, ka neredz pamata optimismam Ukrainas krīzes jautājumā, un pauda bažas, ka Eiropa sadarbības vietā virzās pretī konfrontācijai.
Šteinmeiers aicināja Krieviju ievērot Minskā noslēgto vienošanos par pamieru Austrumukrainā.
Kā jau vēstīts, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien paziņoja, ka Krievija būtiski palielina savu spēku klātbūtni Ukrainā un pie abu valstu robežas.
Pašlaik mēs redzam, ka "Krievija vēl joprojām destabilizē Ukrainu. Mēs redzam karaspēka, tanku, artilērijas, pretgaisa aizsardzības sistēmu pārvietošanu, kas ir pamiera pārkāpums", norādīja Stoltenbergs.
Savukārt NATO informācijas biroja vadītājs Krievijā Roberts Pšeļs norādīja, ka aliansē Peskova paziņojums uzņemts ar lielu pārsteigumu.
Pēc Pšeļa teiktā, tāda reakcija uz Krievijas prezidenta preses sekretāra izteikumiem tiek skaidrota ar diviem iemesliem. "Pirmkārt, es domāju, visiem ir skaidrs, ka pašreiz Ukraina nav NATO kandidātvalsts - tāda ir tās pozīcija," paskaidroja Pšeļs.
"Otrs pārsteiguma iemesls - visus jautājumus, kas saistīti ar šīs valsts uzņemšanu NATO, var apspriest tikai alianses dalībvalstis, līdz ar to šāds Krievijas pārstāvja paziņojums pārsteidz," piebilda Pšeļs.
Arī NATO ģenerālsekretāra preses pārstāve Oana Lungesku preses brīfingā Briselē pauda pārsteigumu par Peskova izteikumiem.
"Tāds Krievijas pārstāvja paziņojums izsauc pārsteigumu. Tas ir atrauts no realitātes un ir pretējs starptautiskajiem līgumiem, ko parakstījusi Krievija," pausts Lungesku paziņojumā. Viņa arī atgādināja, ka "2010. gadā Ukraina pieņēma lēmumu par "blokos neietilpstošas" valsts statusu, un kopš tā brīža savu pozīciju tā nav mainījusi."
Preses pārstāve norādīja, ka Krievija ir parakstījusi vairākus starptautiskus līgumus, kas katrai valstij garantē tiesības pašai pieņemt lēmumus par tās drošību.