Vienlaikus viņš norādījis, ka daži ASV tehnoloģiju uzņēmumi noliedz situācijas nopietnību, un aicinājis tās sniegt palīdzību drošības iestādēm, kas cīnās pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts" (IV) un citām teroristiskajām organizācijām.
Lai gan viņš nesauc nevienu konkrētu uzņēmumu vārdā, Hagins norāda, ka kaujinieki izmanto tādas vietnes kā "Twitter'', "Facebook" un "WhatsApp".
Tomēr kritiķi uzsver, ka drošības iestādēm jau tāpat ir pietiekoši liela pieeja informācijai tiešsaitē.
Bijušā ASV analītiķa Edvarda Snoudena internetā nopludinātie materiāli atklājuši, ka GCHQ piedalījusies ASV veiktajās izspiegošanas operācijās visā pasaulē, tostarp veicot interneta un tālruņu aktivitāšu novērošanu.
Privātās dzīves neaizskaramības aizstāvju organizācijas "Privacy International" vadītāja vietnieks Ēriks Kings kritizējis Hanigana izteikumus.
"Pirms viņš nosoda uzņēmumu centienus nosargāt savu lietotāju privātumu, iespējams, viņam vajadzētu padomāt, kāpēc pēc Snoudena nopludinātajiem materiāliem tik daudz kritikas tiek veltīts GCHQ," norādījis Kings.
Arī bezpeļņas organizācijas "Electronic Frontier Foundation" analītiķe Eva Galperina, kas iestājas par digitālā privātuma tiesībām un vārda brīvību, iebildusi pret Hanigana apgalvojumiem, norādot, ka GCHQ vara jau tagad esot milzīga un pieprasīt vēl lielāku sadarbību no ASV interneta uzņēmumiem ir liekulīgi.
Hanigana komentāri publicēti nepilnu nedēļu pēc viņa stāšanās amatā.
Augustā Lielbritānijā tika izsludināts otrs augstākais starptautiskā terorisma draudu līmenis, atzīstot, ka pastāv reāla uzbrukuma iespēja.
Savukārt oktobrī Lielbritānijas policija paziņoja, ka katru nedēļu no interneta izņem aptuveni 1000 nelegāla satura vienības, tostarp video, kuros redzama galvas nociršana un spīdzināšana.