Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šīs "'vēlēšanas" ir "jauns šķērslis ceļā uz mieru," norādīja ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.

Balsojumi Doņeckas un Luhanskas pašpasludinātajās "republikās" ir "nelegāli un neleģitīmi, un ES tos neatzīs", teikts Mogerīni paziņojumā.

Maskavas atbalstīto un apbruņoto kaujinieku kontrolētajām teritorijām ir jāpakļaujas pamiera līgumam, kas septembrī tika noslēgts Minskā, un vēlēšanas jārīko, ievērojot Ukrainas likumus, uzsvēra augstā pārstāve.

Ukrainas valdība balsojumu nodēvējusi par "farsu".

Savukārt Krievija paziņojusi, ka tā "respektē cilvēku gribu", kas izpausta balsojumos. Tajos, kā sagaidāms, uzvaru gūs līdzšinējie kaujinieku līderi.

Pašpasludinātās vēlēšanu amatpersonas paziņojušas, ka atbilstoši provizoriskajiem rezultātiem Aleksandrs Zaharčenko kļūs par Doņeckas reģiona līderi, bet Igors Plotņickis nodrošinājis uzvaru Luhanskā.

Kaujinieki divos Donbasa reģionos sarīkojuši arī "parlamentu vēlēšanas".

Austrumukrainas reģioniem cauri izbraukušas 90 armijas automašīnas ar raķešu palaišanas iekārtām, pavēstīja avoti. Automašīnām nav bijis nekādu atpazīšanas zīmju, kas liecināto par to piederību kādas valsts armijai.

No Krievijas Austrumukrainā "intensīvi tiek izvietots" karaspēks un tehnika, apliecināja Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvji.

Konflikts Ukrainā aizsākās februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.