29.10.2014 18:05

Aptauja: Krievijas iedzīvotāji pieļauj 30. gadu represiju atkārtošanos

Autors  LETA
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Puse Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka pagājušā gadsimta 30.gadu politiskās masu represijas nedrīkst attaisnot, tomēr domā, ka tās varētu atkārtoties, liecina Sabiedriskās domas fonda (FOM) veiktā aptauja, vēsta laikraksts "Kommersant".

Sociologi norāda, ka tas neliecina par cilvēku bailēm, ņemot vērā, ka vairākums pilsoņu noskaņoti uz skarbu apiešanos ar "ienaidniekiem".

48% krievu uzskata, ka viņu dzīves laikā var atkārtoties politiskās represijas, līdzīgas tām, kas norisinājās Padomju Savienības laikā. Savukārt ceturtdaļa krievu ir pārliecināti, ka represijas neatkārtosies, bet 22% nemācēja atbildēt. Pēc FOM analītiķa Grigorija Kertmana domām, šādas atbildes neliecina, ka krievi ir iebiedēti. "Cilvēki vienkārši zina, ka viss ir iespējams, un viņiem ir priekšstats par vēstures gaitu. Pilsoņi nebaidās no cietuma – un pareizi dara," piebilda Kertmans.

Kā norāda Socioloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks Leontijs Bizovs, liela daļa krievu uzskata, ka represijas "ir ne tikai iespējamas, bet arī vajadzīgas." Bizovs piebilda, ka "lielāka daļa neatbalsta politiskās represijas, bet ir gatavi ķerties pie stingriem līdzekļiem pret korupciju un sabiedriskās kārtības jaukšanu".

Viņš arī apstiprina, ka sabiedrības domas dalās – daļa sabiedrības no represijām baidās, bet daļa uzskata, ka bez tām nevar ieviest kārtību.

Pēc FOM aptaujas datiem, divas trešdaļas krievu ir pārliecināti, ka 30. gados Padomju Savienībā notikušas politiskās masu represijas, savukārt 16% uzskata, ka tādu nav bijis. 56% ir pārliecināti, ka par Padomju Savienības politisko represiju upuriem varēja kļūt jebkurš cilvēks. Savukārt 11% krievu domā, ka terors skāra tikai noteiktas cilvēku grupas (galvenokārt politiķus un partijas biedrus), bet 17% nevarēja atbildēt, vai represijas ir bijušas vai nav.

Aptaujāto domas dalās arī jautājumā par to, kurš šinīs represijās ir vainīgs (aptaujātie varēja izvēlēties no vairākiem piedāvātajiem variantiem): 40% vaino Josifu Staļinu, 42% – viņa tuvāko loku, bet 23% – par galvenajiem vainīgajiem atzinuši NKDV darbiniekus. 9% pieļauj, ka vaina gulstas uz "visas tautas" pleciem, savukārt 15% nevaino nevienu, jo "tādi esot bijuši laiki". Tomēr 53% pilsoņu uzskata, ka attaisnot masu represijas nedrīkst, 17% domā pretēji, bet 23% nevarēja atbildēt.

Kā norādīja Kertmans, kopš 2012. gada divas reizes ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas uzskata, ka "medijos par daudz runā par politiskajām represijām", lai gan tagad šī tēma tiek apspriesta retāk nekā pirms diviem gadiem.

Sociologs uzskata, ka sabiedrības apziņā izveidojies negatīvs iespaids par liberāļiem, kuri regulāri atgādina tautai par Staļina laikā veiktajām represijām.