Ziņojumā "Globālais bada rādītājs" institūts ir identificējis 16 valstis, kurās bada līmenis ir "ļoti satraucošs", piemēram, Burundi un Eritrejā, vai "satraucošs" – lielākoties Āfrikas valstīs uz dienvidiem no Sahāras.
Ziņojuma autori norāda arī uz pārtikas trūkuma formām, kam netiek pievērsta pietiekama uzmanība.
Dzīvībai svarīgo vitamīnu un minerālvielu trūkums var atstāt ilgstošu un neatgriezenisku efektu uz veselību, kā arī socioekonomiskas sekas, kas ietekmē cilvēka labsajūtu un attīstību. Līdz ar cilvēka produktivitātes izmaiņām tiek ietekmēta arī valsts ekonomika.
Ziņojumā paskaidrots, ka "slēpto badu" galvenokārt izraisa nepietiekams uzturs, slimības, infekcijas vai parazīti, kā arī palielināta vajadzība pēc konkrētām minerālvielām noteiktos dzīves posmos, piemēram, grūtniecības laikā.
Liela daļa jaunattīstības valstu saskaras ar trīs problēmām – nepietiekamu uzturu, minerālvielu trūkumu organismā un aptaukošanos.
Tomēr tā ir arī problēma turīgākajās valstīs, kur pat aptaukojies bērns var ciest no "slēptā bada".
Saskaņā ar ziņojumu no 3,1 miljona bērnu, kas mirst ik gadu, 1,1 miljons iet bojā "slēptā bada" rezultātā, bet gandrīz 18 miljoni bērnu piedzimst ar smadzeņu bojājumiem dzīvībai svarīgu uzturvielu trūkuma dēļ.
Ziņojumā IFPRI piedāvā iespējamos problēmas risinājumus, piemēram, uztura dažādošanu vai neliela daudzuma vitamīnu pievienošanu ikdienas pamatēdieniem ražošanas laikā. Kā variants tiek minēta arī lauksaimniecības kultūru uzlabošana, palielinot tajos nepieciešamo minerālvielu daudzumu.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka bērnu apgādāšana ar nepieciešamajiem vitamīniem var samazināt "slēptā bada" līmeni.
Tajā pašā laikā, neraugoties uz uzlabojumiem jaunattīstības valstīs, visā pasaulē vēl joprojām nopietna problēma ir arī bads tradicionālajā izpratnē.