10.10.2014 10:15

Apvienotās Karalistes Neatkarības partija izcīna pirmo vietu Lielbritānijas parlamentā

Autors  LETA/AFP/DPA
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Apvienotās Karalistes Neatkarības partija izcīna pirmo vietu Lielbritānijas parlamentā www.huffingtonpost.com

Eiroskeptiskā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) ceturtdien notikušajās starpvēlēšanās izcīnījusi pirmo vietu Lielbritānijas parlamentā, sagādājot kārtējo triecienu britu politiskajam istablišmentam.

Kā ziņots, parlamenta deputāts Duglass Kārsvels augustā pameta Konservatīvās partijas rindas un pieslējās UKIP, vienlaikus atsakoties no savas vietas apakšnamā.

Tāpēc Klektonā nācās rīkot starpvēlēšanas, kurās Kārsvels, kas savā priekšvēlēšanu kampaņā uzsvaru lika uz imigrācijas ierobežošanu un izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), ieguva 60% balsu, atgūstot savu vietu Vestminsterā.

Tikmēr par toriju kandidātu balsojuši tikai 25% vēlētāju.

"Mana pateicība Klektonas vēlētājiem. Paldies, ka mani ievēlējāt. Es atkāpos no parlamenta, lai izturētu šo pārbaudījumu, jo, pirmkārt, esmu atbildīgs jūsu priekšā," norādīja Kārsvels.

Noraidot apsūdzības rasismā, kas bieži tiek vērstas pret UKIP, viņš uzsvēra, ka partijai jāpārstāv "visi briti, tostarp pirmās vai otrās paaudzes tikpat lielā mērā kā pārējie".

Starpvēlēšanas ceturtdien notika arī Mančestras Heivudas un Midltonas priekšpilsētās, kur norisinās cīņa par vietu parlamentā, kas atbrīvojusies pēc vietējā leiboristu pārstāvja Džima Dobina nāves.

Arī šeit UKIP ievērojami nostiprinājis savas pozīcijas, un eiroskeptiķiem pietrūka tikai 617 balsu, lai atņemtu šo vēlēšanu apgabalu lieboristiem.

Tikmēr toriju atbalstītāju skaits abos vēlēšanu apgabalos, salīdzinot ar 2010. gada vispārējām vēlēšanām, sarucis uz pusi.

Izcīnot savu pirmo vietu parlamentā, UKIP nostiprinājusi savas pozīcijas pirms nākamā gada maijā gaidāmajām vispārējām vēlēšanām, un eiroskeptiķu līderis Naidžels Farāžs cer, ka partijai izdosies atņemt balsis gan šobrīd pie varas esošajiem konservatīvajiem, gan opozīcijā esošajiem leiboristiem.

Tas mazina abu lielāko tradicionālo partiju izredzes nākamajās vēlēšanās izcīnīt vairākumu, jo tiek prognozēts, ka 2015. gada vēlēšanās gaidāma ļoti sīva cīņa.

Tādējādi UKIP cer iegūt savās rokās "zelta akciju", kas ļaus izdarīt spiedienu uz nākamo valdību, piespiežot to aktīvāk vērsties pret imigrāciju un ES.

Pakļaujoties UKIP un paša partijas eiroskeptiski noskaņotā spārna spiedienam, pašreizējais premjerministrs Deivids Kemerons jau apsolījis, ka gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs toriji, 2017. gadā tiks rīkots referendums par Lielbritānijas turpmāko dalību ES.

Tikmēr izskan pieņēmumi, ka UKIP uzvara ceturtdienas starpvēlēšanās Klektonā mudinās arī citus konservatīvo deputātus pieslieties eiroskeptiķu partijai.

Kārsvela paraugam jau septembrī sekoja vēl viens toriju pārstāvis parlamentā - Marks Rekless. Starpvēlēšanas Ročesterā un Strūdā, kurās norisināsies cīņa par viņa atbrīvoto vietu, gaidāmas novembrī.

Atbalsta mazināšanās konservatīvajiem, ko nodemonstrēja abas ceturtdien notikušās starpvēlēšanas, jau izsaukusi partijas vadības kritiku pašu toriju rindās.

Bijušais partijas vicepriekšsēdētājs un Lordu palātas loceklis Maikls Eškrofts tviterī raksta, ka "nav grūti saprast," kāpēc ļaudis Klektonā balsojuši par UKIP.

"Konservatīvo partijas vadībai jāuzņemas liela daļa atbildības par UKIP nostiprināšanos," uzsver Eškrofts.

Taču eiroskeptiķu panākumi izsaukuši satraukumu arī leiboristos, jo lielākā opozīcijas partija Heivudā un Midltonā, kas ir tās tradicionālais vēlēšanu apgabals, zaudējusi 18% balsu, kas tikušas UKIP.

Kamēr par leiboristiem Heivudā un Midltonā balsoja 40,1% vēlētāju, UKIP kandidāts Džons Baiklijs ieguvis 39% balsu.

"Leiboristiem ir lielas nepatikšanas. Tai bija jābūt drošai vietai, kur leiboristiem pat nevajadzētu izkāpt no gultas," pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas atzina Baiklijs, piebilstot, ka vēl pirms mēneša viņš pat nespētu iedomāties tik lielus panākumus.

Tikmēr vēlēšanu uzvarētājai Lizai Makinesai savas uzrunas laikā bija grūti pārspēt neapmierināto svilpienus un izsaucienus, bet viņas apgalvojums, ka vēlētāji, balsojot par viņu, esot pauduši atbalstu leiboristu līdera Eda Milibenda iecerēm, izsauca klātesošo smieklus.

Starpvēlēšanu iznākums, domājams, pastiprinās spiedienu uz Milibendu, kurš vēlētāju acīs nav populārs un izpelnās arvien skaļāku kritiku arī paša partijas biedru vidū, jo leiboristu reitingi sarūk.

"Ja Eds Milibends nepaplašinās leiboristu koalīciju, vairāk ņemot vērā darbaļaužu viedokli, tad mēs nevaram iegūt vairākuma valdību," pēc rezultātu pasludināšanas tviterī atzinis Džons Manns, viens no leiboristu pārstāvjiem parlamentā. "Eds Milibends daudz ir klausījies. Tagad viņam vajadzētu nedaudz vairāk sadzirdēt."

Vairums sabiedriskās domas aptauju, kuru rezultāti publicēti oktobrī, liecina, ka gan konservatīvos, gan leiboristus atbalsta aptuveni 33% britu. Viņiem ar 15% seko UKIP, kamēr par liberāldemokrātiem, kuri šobrīd ietilpst valdošajā koalīcijā, grasās balsot tikai septiņi procenti vēlētāju.