Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Pēdējā laika notikumi liek mums nopietni pārvērtēt Apvienoto Nāciju lomu. Mēs nedrīkstam neievērot, ka Drošības padome ir paralizēta, ka tiek manipulēts ar starptautisko tiesiskumu," viņa teiktais citēts Igaunijas prezidenta biroja paziņojumā.

"ANO Drošības padome ir jāreformē, tās darba metodes un principi jāpārskata, pievēršot īpašu uzmanību šo procesu atklātumam, atbildīgumam un caurskatāmībai," norādījis Ilvess. Viņš atgādinājis, ka Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm ir milzīga atbildība par miera nodrošināšanu pasaulē.

"Neviena pastāvīgā [padomes] dalībvalsts nedrīkst ļaunprātīgi izmantot veto tiesības, apejot ANO Statūtu principus," uzsvēris Igaunijas valsts vadītājs.

Pēc viņa teiktā, pēdējā laikā pārkāpti starptautiskie nolīgumi, uz kuriem balstījusies pēckara pasaules drošības arhitektūra.

Ilvess citējis 1945.gadā pieņemtos ANO Statūtus, kuros visas organizācijas dalībvalstis apņemas savās starptautiskajās attiecībās atturēties no spēka draudiem vai tā lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību. Viņš pieminējis arī 1975. gadā pieņemtajā Helsinku nobeiguma aktā ietverto robežu negrozāmības principu un apņemšanos neapstrīdēt nevienas valsts politisko neatkarību un 1990. gadā pieņemto EDSO Parīzes hartu, kas pilnībā atzīst valstu tiesības pašām izraudzīties savus drošības garantēšanas mehānismus.

Igaunijas prezidents norādījis, ka viena no šos dokumentus parakstījušajām valstīm anektējusi Krimu un iebrukusi Austrumukrainā, tādējādi pārkāpjot visas minētās vienošanās.

"Tādējādi mēs esam nonākuši pilnīgi jaunā un neparedzētā drošības vidē. Ukrainas krīze nav vienkārši konflikts starp divām valstīm un pat ne vienkārši tikai Eiropas problēma. Ja starptautiskajās attiecībās līgumu un likumu vietā sāks valdīt rupjš spēks, ja robežu mainīšana spēka ceļā kļūs par pieņemamu normu, tiks apdraudēta visas pasaules stabilitāte," brīdinājis Ilvess.

"Mēs nevaram ļaut nevienam atkal dalīt valstis ietekmes sfērās. Nāciju kopiena ir drošībā vienīgi tad, kad drošas var justies tās mazākās dalībvalstis. 21. gadsimtā mēs nevaram pieņemt un nepieņemsim draudus un iebiedēšanu," viņš uzsvēris.

Ilvess arī atgādinājis, ka šā gada 31. augustā apritēja 20 gadi, kopš Igauniju atstāja okupācijas spēki, bet dažas dienas vēlāk, šā gada 5.septembrī, ārvalstu drošības dienesti Igaunijas teritorijā nolaupīja Igaunijas drošības policijas darbinieku, kurš joprojām atrodas ieslodzījumā Maskavas cietumā.