Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš paudis pārliecību, ka samitā izdosies pārvarēt domstarpības šajā jautājumā un vienoties par spēku izvietošanu Krievijas pierobežā.

"The Guardian" norāda, ka šāds solis noteikti izraisītu spēcīgu Maskavas reakciju.

Intervijā Rasmusens izteicies arī par nepieciešamību sniegt atbalstu Ukrainas drošības spēku modernizēšanai, lai tie spētu stāties pretī Krievijas draudiem.

"Mēs pieņemsim (..) rīcības gatavības plānu, kura mērķis ir ātra rīcībspēja šajā pilnīgi jaunajā Eiropas drošības vidē," paziņojis Rasmusens.

Viņš norādījis, ka aliansei jau ir savi Reaģēšanas spēki, bet tagad tās mērķis ir šo spēku ietvaros izveidot sava veida trieciengrupu, kas nepārtraukti atrastos īpaši paaugstinātā gatavības stāvoklī.

Tomēr pastāvīgu bāzu izveidošana Austrumeiropā ir sarežģīts jautājums, kurā NATO dalībvalstu domas dalās.

Francija, Itālija un Spānija ir noskaņotas pret šādu soli, savukārt ASV un Lielbritānija paudušas atbalstu pastāvīgai NATO spēku klātbūtnei Austrumeiropā. Vācija tikmēr izvairījusies nostāties vienā vai otrā pusē.

Avoti NATO ziņo, ka samitā Kārdifā, visticamāk, tiks panākta vienošanās par formulējumu, kurā nebūs lietots vārds "pastāvīgas", bet rezultāts būs šādu bāzu faktiska izveidošana.

Rasmusens norādīja, ka runa varētu būt par bāzēm, kuras tiktu vadītas rotācijas kārtībā.

"Galvenais ir, ka visiem potenciālajiem agresoriem jāsaprot, ka, ja viņi pat domās par uzbrukumu NATO sabiedrotajam, viņi saskarsies ne tikai ar karavīriem no šīs konkrētās valsts, bet ar NATO karavīriem. Tas ir svarīgi," uzsvēra Rasmusens.

Jautāts, vai Austrumeiropā zem NATO karoga varētu tikt izvietoti pastāvīgi starptautiskie spēki, ģenerālsekretārs sacīja: "Īsa atbilde ir, jā. Lai novērstu pārpratumus, es izmantoju frāzi "cik ilgi nepieciešams". Mūsu austrumu sabiedrotie būs apmierināti, kad redzēs, kas patiesībā iekļauts gatavības rīcības plānā".