Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Putina popularitāte joprojām aug līdz ar Krievijas patērētāju pārliecību un sociālā komforta rādītājiem. Tomēr citi dati norāda uz pēkšņām pārmaiņām sabiedrībā, kas pēc komunisma sabrukuma jau bija šķietami pieskaņojusies patērnieciskajam dzīvesveidam.

Automašīnu pārdošanas apjomi strauji krītas, tūrisma operatori bankrotē, bet patēriņam atvēlēto ienākumu kāpums ir apstājies.

Jaunā krievu paaudze, kas augusi pēc komunisma krišanas, rod patriotisku lepnumu pieticībā. Kamēr Putina reitingi vēl aug, Maskavā esošie analītiķi un pētnieki atzīst, ka ekonomisko rādītāju pasliktināšanās norāda uz risku, ka pārticību aizstās politika.

"Krievos pamodies patriotisms un lepnums, kā tas bija PSRS laikā, tāpēc arī viņi ir gatavi ziedot daļu no savas labklājības," norāda Maskavas Ekonomikas augstskolas ekonomiskās socioloģijas lektore Diļara Ibragimova. "Domāju, ka tas ir īslaicīgi, jo cenu kāpuma turpināšanās ietekmēs viņu makus un viņu attieksmi."

Automašīnu tirdzniecība, kas lēcienveidīgi auga ik mēnesi, 2007. gadā sasniedzot pat 88%, šā gada jūnijā un jūlijā sarukusi vidēji par 20%.

Bankrotējuši vismaz pieci tūrisma operatori, jo cilvēki sākuši mazāk ceļot. Iekšzemes pieprasījums sācis stagnēt, lai gan Krievijas patērētāju pārliecības indekss pēdējos trīs mēnešos piedzīvojis straujāko lēcienu pēdējo četru gadu laikā, bet sociālā komforta rādītāji kopš jūnija sasnieguši rekordaugstu līmeni.

"Psiholoģiski krievi situāciju uztver ļoti pozitīvi, tajā pat laikā rīkojoties ļoti piesardzīgi," norāda bijušais Krievijas ekonomikas ministra vietnieks Mihails Dmitrevs.

Patēriņa izdevumi viedo aptuveni pusi no Krievijas divus triljonus dolāru vērtās ekonomikas.

Ņemot vērā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pieredzēto ekonomikas sabrukumu, Putins sava režīma pievilcību lielā mērā balstījis uz pieaugošo iedzīvotāju labklājību un stabilo valsts finanšu stāvokli.

Naftas cenu pieaugums ļāva Krievijai Putina prezidentūras pirmajos divos termiņos no 2000. līdz 2008. gadam sasniegt budžeta pārpalikumu.

Savukārt valsts ekonomiskā izaugsme attiecīgajā laika periodā veidoja vidēji 7% gadā, bet reālā darba alga valstī palielinājās vidēji par 15% gadā.

2009. gada reālā alga valstī piedzīvoja kritumu, savukārt kopš tā laika tā palielinājusies vien par 3,9% gadā.

Globālās finanšu krīzes laikā mazinoties ekonomiskajai aktivitātei un samazinoties naftas cenām, Krievijas ekonomika vairāk sāk paļauties uz patēriņu.

Mazinoties rūpniecības izaugsmes tempam, Krievijas ekonomisko izaugsmi laika periodā no 2010. līdz 2013. gadam galvenokārt veicināja iekšzemes patēriņš, tomēr šogad situācija piedzīvoja izmaiņas.

Pēc tam, kad martā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimu, patēriņam atvēlēto iedzīvotāju līdzekļu apjoms piedzīvoja lielāko samazinājumu kopš 2009. gada.

Krievijas valdība prognozē, ka valsts ekonomika šogad palielināsies vien par 0,5%, kas būs lēnākā izaugsme kopš 2009. gadā piedzīvotās lejupslīdes.

Tomēr drūmās ekonomikas prognozes nav spējušas iedragāt Putina tēlu sabiedrībā.

"Šobrīd politika ir kļuvusi svarīgāka par ekonomiku, kas atvirzās otrajā plānā," norāda "Citigroup" ekonomists Maskavā Ivans Čakarovs.

"Izskatās, ka lielākā daļa krievu ir gatava upurēt savu ekonomisko labklājību, ja tā kalpo kādam lielākam mērķim, kas tagad ir parādīt, ka Krievija atkal iegūst lielvaras statusu," viņš piebilda.

Putina reitings sabiedrībā kopš Krimas anektēšanas ir piedzīvojis strauju izaugsmi.

Levadas centra apkopotie dati liecina, ka pagājušā gada novembrī Putinu atbalstīja 61% Krievijas iedzīvotāju, kas bija zemākais līmenis kopš 2000. gada jūnija.

Savukārt šomēnes Putina reitings sasniedza 87%, kas tikai par vienu procentu atpaliek no situācijas 2008. gada septembrī, kad Krievija karoja ar Gruziju.

Tikmēr Maskavā bāzētā Sabiedrības viedokļa fonda veiktā aptauja liecina, ka, gadījumā, ja Krievijas prezidenta vēlēšanas notiktu nākamajā svētdienā, par Putinu balsotu 64% respondentu.

"Krievi mīl stiprus līderus, un Putins pilnīgi noteikt tiek uzskatīts par stipru līderi, kas pretojas Rietumiem," norāda Čakarovs.

Savukārt Levadas centra Sociālo un kultūras pētījumu departamenta vadītājs Aleksejs Levinsons uzskata, ka patriotiskā viļņa noplakšana var radīt riskus Putinam.

Tomēr Krievijai vēl tāls ceļš ejams pirms neuzticēšanās valdībai aizstās mīlestību pret valsti.

"Politiskais komforts aizstāj ekonomisko komfortu," uzskata Krievijas autoražotāja "Sollers" informācijas tehnoloģiju projektu vadītājs Sergejs Cibizovs.

"Tas ir tāpat kā, ja krieviem būtu iedots cepums un viņi būtu laimīgi, tajā pašā laikā liela daļa aizmirstu, ka viņiem nepieciešama maize vai zupa," viņš piebilda.