Intervijā kataloņu radiostacijai RAC1 H. Ortega uzsvēra, ka referenduma procedūrai ir jābūt pilnībā likumīgai, atzīstot, ka tautas nobalsošanu varētu atlikt, ja Madrides valdība vērsīsies Konstitucionālajā tiesā.
Spānijas centrālā valdība kategoriski iebilst pret referenduma rīkošanu, norādot, ka tas ir antikonstitucionāls, jo Spānijas pamatlikums paredz referendumu rīkošanu šādos jautājumos tikai nacionālā, nevis reģionālā mērogā.
Nesenā Katalonijas premjerministra Artūra Masa tikšanās ar Spānijas valdības vadītāju Marjano Rahoju beidzās bez panākumiem, nevienai no pusēm neizrādot gatavību piekāpties.
Tomēr A. Masa vietnieces otrdienas izteikumi varētu liecināt, ka Barselona tomēr ir gatava izrādīt zināmu elastību.
H. Ortega intervijā norādīja, ka gadījumā, ja referendums nenotiks 9. novembrī, tad "būs cits 9. novembris".
"Nevaru pateikt, vai tas būs 31. februāris, taču [..] atlikšana neiznīcinās kataloņu vēlmi balsot" par savu neatkarību, uzsvēra vicepremjere.
Šī ir pirmā reize, kad kāds no kataloņu politiķiem publiski pieļauj iespēju atlikt pretrunīgi vērtēto tautas nobalsošanu.
Katalonija, kuras iekšzemes kopprodukts (IKP) aptuveni līdzinās Portugāles IKP un iedzīvotāju skaits – 7,5 miljoni – veido aptuveni 16 % no Spānijas iedzīvotāju kopskaita, ilgi bijusi visas valsts tautsaimniecības dzinējspēks.
Reģionā ir spēcīgs finanšu pakalpojumu sektors, kā arī attīstīta rūpniecība, tostarp tekstiliju un automobiļu ražošana, kā arī biotehnoloģiju nozare.
1992. gada Olimpiāde, kuru daļēji finansēja Madrides valdība, palīdzēja Barselonu padarīt par vienu no tūristu visvairāk apmeklētajām pilsētām Eiropā.
Taču arvien lielāks skaits kataloņu, kas lepojas ar savu atšķirīgo valodu un kultūru, uzskata, ka viņu nodokļi tiek pārdalīti netaisnīgi un viņu dzīve kļūs labāka, atdaloties no Spānijas.
Līdz ar 2008. gada nekustamo īpašumu tirgus krīzi, kas izsauca piecus gadus ilgu Spānijas ekonomikas lejupslīdi, kā arī Spānijas Konstitucionālās tiesas 2010. gada spriedumu, ar kuru tika daļēji atcelti Katalonijas autonomijas statūti, kataloņu neapmierinātība ar Madridi tikai pieņēmusies spēkā.
Referendumā vēlētājiem paredzēts uzdot divus jautājumus: vai jūs vēlaties, lai Katalonija kļūtu par valsti, un – vai jūs vēlaties, lai šī valsts būtu neatkarīga.
Saskaņā ar pēdējo aptauju, kuru reģionālā valdība veica aprīlī, Katalonijas neatkarību atbalsta aptuveni 45 % vēlētāju.
Opozīcijā esošās Sociālistu partijas jaunais līderis aicinājis sasāpējušo jautājumu risināt federālisma ceļā. Savukārt kā liecina aptaujas, divas trešdaļas spāņu uzskata, ka Rahojam vajadzētu atteikties no savas stingrās nostājas un sarunās meklēt konstitucionālu risinājumu Katalonijas problēmai.
Savā otrdienas intervijā arī H. Ortega pārmeta Madridei mēģinājumu "politisku" procesu pārvērst par juridisku matu skaldīšanu. Viņa norādīja, ka Katalonijas valdība rīkojas "caurskatāmi, godīgi un precīzi", meklējot dialoga iespējas ar centrālo valdību.