01.08.2014 13:12

Ceturtajai daļai Īrijas sešgadnieku viens no vecākiem ir iebraucējs

Autors  www.baltic-ireland.ie
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ceturtajai daļai Īrijas sešgadnieku viens no vecākiem ir iebraucējs www.baltic-ireland.ie

Vairāk nekā vienam no četriem Īrijā pirms sešiem gadiem dzimušajiem bērniem vismaz viens no vecākiem ir imigrants, un viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras šīs ģimenes, ir bērnu aprūpes izmaksas, raksta "Irish Examiner".

Trinity koledžas Socioloģijas katedras pētījums atklāj, ka 28 % bērnu, kas dzimuši laikā no 2007. gada decembra līdz 2008. gada jūnijam, vismaz viens vecāks ir ārzemnieks. 13 % viens no vecākiem ir īrs, 10 % abi vecāki ir iebraucēji, bet 5 % bērnu deviņu mēnešu vecumā dzīvoja viena vecāka mājsaimniecībās.

Ilgtermiņa pētījuma "Growing up in Ireland" ietvaros tika savākti dati par ģimenēm, kurās kopumā aug 11 000 bērnu.

Skaitļi liecina, ka mātes, kas dzimušas ārpus Īrijas, ir labāk izglītotas nekā vietējās iedzīvotājas, jo vismaz trešā līmeņa izglītība ir 60 % māšu no "vecajām" ES valstīm un 46 % māšu no Āzijas valstīm, kamēr īru tautības mātēm šāda izglītība ir tikai 26 % gadījumu.

Pētījums konstatē, ka mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens vecāks no jaunākajām ES valstīm, Āzijas vai Āfrikas, biežāk pārstāv zemākos sociālos slāņus ar mazākiem ienākumiem un lielāku nabadzības risku. Savukārt ģimenes, kurās vismaz viens no vecākiem ir no "vecajām" ES valstīm, atrodas sociālekonomiski labākā situācijā.

Vadošā koledžas pētniece Antje Röder norāda, ka viens no vispārsteidzošākajiem secinājumiem ir tas, ka mātes no jaunākajām ES valstīm, lai gan ir vienas no aktīvākajām darba tirgū pirms bērniem, visretāk atgriežas darbā pēc bērna piedzimšanas.

Pētniece secina, ka ģimenēs, kur abi vecāki strādā, visbiežāk bērnus aprūpēt palīdz tieši radinieki, bet tas nav reāli migrantu ģimenēm. Tām bērnu aprūpes dārdzība ir problēma, un tieši tāpēc šīs mātes nevar atļauties atgriezties darbā.

Ģimenēm no jaunākajām dalībvalstīm, kā arī no Āfrikas, ir viens no zemākajiem ienākumu līmeņiem, un tās dzīvo galvenokārt pilsētās. Lai arī lielākā daļa imigrantu ģimeņu jūtas kā vietējās kopienas pastāvīga daļa, šādi socializējies mazāks skaits iebraucēju nekā īru ģimeņu.

Jauktajās ģimenēs, kurās viens no vecākiem ir īrs, otrs vecāks visbiežāk ir dzimis vai nu Lielbritānijā, vai kādā no jaunākajām ES valstīm.

Ziņojumā arī uzsvērts 2011. gada Tautas skaitīšanas secinājums, ka poļi, kā arī lietuvieši un indieši visbiežāk izvēlas dzīvot tikai ar savas tautības cilvēkiem. Nigērieši, kam seko amerikāņi un briti, vislabprātāk izvēlas dzīvot kopā ar īriem, bet slovāki, latvieši un vācieši – ar tādas nacionalitātes personām, kas nav viņu pašu vai īru tautības.