Dokumentā paredzēts, ka puses kopīgi veiks sagatavošanas darbus šādas kompānijas izveidei. Pēc tam potenciālajiem investoriem tiks iesniegts attiecīgs piedāvājums.
Kā norāda Enerģētikas ministrija, ņemot vērā projekta pārskatīšanas laikā panākto progresu un Lietuvas Seimā pārstāvēto partiju vienošanos nekavējoties īstenot stratēģiskos enerģētikas projektus, tostarp Visaginas AES projektu, memorandā noteikts līdz septembra vidum izstrādāt detalizētu projekta starpposma kompānijas izveides plānu, kurā būs aprakstīta šīs kompānijas struktūra un funkcijas.
Šis plāns un tā īstenošanas gaita tiks sīki izklāstīta reģionālajām partnerēm – Latvijai un Igaunijai – un kopā ar šo valstu pārstāvjiem apspriests, lai varētu pieņemt lēmumus par projekta starpposma kompānijas izveidi.
Kā atgādina laikraksts "Verslo žinios", pašreizējā valdība ne vienreiz vien atlikusi lēmuma pieņemšanu jautājumā par to, vai turpināt iepriekšējā Ministru kabineta rosināto Visaginas AES projektu, kura dalībnieki būtu "Hitachi" un trīs Baltijas valstis.
Pēc 2012. gada oktobrī notikušā konsultatīvā referenduma, kurā balsotāju vairākums iebilda pret jaunas AES būvi Lietuvā, premjera Aļģirda Butkeviča valdība kopā ar ekspertiem, stratēģisko partneri un reģionālajiem partneriem meklējusi iespējas koriģēt šo projektu, lai padarītu to lētāku un konkurētspējīgāku. Premjers vairākkārt minējis galīgā lēmuma pieņemšanas termiņus, bet līdz šim lēmums par projekta turpināšanu nebija pieņemts, lai gan šopavasar tika ziņots, ka atrastas iespējas projektu uzlabot.
Enerģētikas ministrs Jaroslavs Neverovičs jūnijā Seimam solīja, ka uz rudens pusi būtu jāpieņem lēmumi, kas ļaus spriest par AES projekta turpināšanu.
Enerģētikas ministrija norādījusi, ka centieni projektu uzlabot pērn un šogad devuši konkrētus pozitīvus rezultātus. Pirmkārt, saņemti stratēģiskā investora un Japānas eksporta kredītu aģentūru piedāvājumi attiecībā uz projekta finansēšanas nosacījumu uzlabošanu. Veikts arī pētījums par Baltijas valstu integrācijai Eiropas Savienības iekšējā elektroenerģijas tirgū vajadzīgo starpsavienojumu iespējamajiem variantiem, kas apliecinājis, ka Baltijas valstu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem ir iespējama arī ar jauno AES.
Visbeidzot, potenciālie investori – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas enerģētikas uzņēmumi un "Hitachi" – izklāstījuši kopējo nostāju attiecībā uz projekta ekonomisko vērtējumu un norādījuši uz jautājumiem, kas palikuši atklāti, savukārt valdība devusi Latvijas un Igaunijas enerģētikas uzņēmumiem atbildes.
Starpvaldību līmenī šie atklātie jautājumi tiek apspriesti Baltijas Ministru padomes Vecāko enerģētikas amatpersonu komitejā.